Foto: Eiropas Reģionu komiteja.
2. februārī Briselē (Beļģija) notikušās Eiropas Reģionu komitejas (RK) Sociālās politikas, izglītības, nodarbinātības, pētniecības un kultūras komisijas (SEDEC) sēdē Eiropas Savienības dalībvalstu pašvaldību politiķi kopā ar par starppaaudžu taisnīgumu, jaunatni, kultūru un sportu atbildīgo Eiropas Savienības (ES) komisāru Glenu Mikalefu (Glenn Micallef) diskutēja par Eiropas jaunatnes nākotni – no mobilitātes programmām līdz pat drošībai sociālajos tīklos.
Spraigas diskusijas sanāksmē raisīja jautājums par bērnu un jauniešu aizsardzību digitālajā telpā un kiberbulingu. Komisārs Mikalefs, daloties arī ar konkrētiem piemēriem no jauniešu ikdienas, aicināja nodrošināt vairāk iespēju jauniešiem sportot un pavadīt laiku jēgpilni. “Jaunieši katru dienu veido Eiropas nākotni — tiešsaistē, bezsaistē un savās pašvaldībās. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai viņi to varētu darīt droši, radoši un ar pārliecību. Aizsargājot jauniešus tiešsaistē un paplašinot piekļuvi kultūrai, mēs ieguldām viņu labklājībā un iekļaujošākā Eiropā, kas patiesi uzklausa savas pašvaldības,” norādīja komisārs Mikalefs.
Domājot par risinājumiem jauniešu drošībai digitālajā vidē, Latvijas delegācijas RK locekle, Rīgas domes deputāte Mairita Lūse aicināja izprast, ka šī ir sarežģīta problēma, kurai nevar piedāvāt vienkāršus risinājumus: “Formāls sociālo tīklu aizliegums jauniešiem ir vienkāršs, taču es to uztvertu kā atzīšanos, ka nevaram nodrošināt pietiekami drošu digitālo vidi neaizsargātiem sabiedrības locekļiem. Tas tikai ierobežos mūsu iespējas strādāt ar šiem jautājumiem, jo oficiāli jauniešu sociālajos tīklos nebūs. Es vēlētos pievērst uzmanību ne tikai draudiem meitenēm, bet arī zēniem, jo tas ir atkārtoti pierādīts: kad jauns puisis atver YouTube vai jebkuru sociālo mediju, algoritmi diezgan ātri viņus ieved patiešām tumšā virzienā, kur sievietes tiek uzskatītas par ienaidniecēm, bet viņi paši – par neveiksminiekiem. Kā atbilde tiek sniegta vardarbība. Tā ir bīstama. Mēs zaudējam jaunus vīriešus.” Lūse tāpat dalījās viedoklī, ka veiksmīga rezultāta sasniegšanai līdztekus pašvaldību preventīvām aktivitātēm jānodrošina sadarbība ar sociālajiem tīkliem, pārredzamība attiecībā uz algoritiem un stingra politika kaitīga satura pārvaldīšanā.
Tāpat sanāksmes laikā vietējo un reģionālo pašvaldību līderi uzsvēra, ka jauniešu iesaiste lēmumu pieņemšanā nav tikai izvēle, bet gan nepieciešamība Eiropas demokrātijas stiprināšanai. Īpaša uzmanība tika veltīta tam, kā padarīt ES programmas pieejamākas, iepazīstinot arī Erasmus+ programmas nākotni.
Latvijas delegācijas RK loceklis, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzinīgi novērtēja RK priekšlikumu paplašināt Erasmus+ pieejamību mazāk pieredzējušām sporta organizācijām, jo īpaši tautas sporta līmenī. Tāpat Rozenbergs uzteica aicinājumu vienkāršot īstenošanas procesu: “No Cēsu novada pieredzes varu apliecināt, ka daudzas izglītības iestādes aktīvi darbojas Erasmus un piedalās dažādās apmaiņas programmās. Tā ir laba iespēja gan jauniešiem, gan pedagogiem gūt starptautisko pieredzi, iepazīt kultūru un valodu daudzveidību, kā arī gūt jaunas zināšanas un prasmes.”
Erasmus+ programma 2028.–2034. gada periodam izvirzīta kā galvenais ES instruments ar vairāk nekā 40 miljardu eiro finansējumu, lai veicinātu Eiropas talantu attīstību, konkurētspēju un zaļo pāreju. Programmas jaunā struktūra balstās uz mācību mobilitāti un kapacitātes stiprināšanu, taču RK savā atzinumā uzsver nepieciešamību pēc lielāka atbalsta mazāk attīstītiem reģioniem un ciešākas izglītības iestāžu sadarbības ar industriju, lai mazinātu bezdarbu un pielāgotos darba tirgus prasībām.