24. aprīlī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas Vides, klimata pārmaiņu un enerģētikas komisijas sanāksmē skatītajā jautājumā par ES iekšējo enerģētikas tirgu atbalstīti vairāki Latvijas delegācijas Reģionu komitejā priekšlikumi saistībā ar ES iekšējā enerģijas tirgus funkcionēšanu un patērētāju lomu tajā.
Diskutējot par Eiropas Komisijas paziņojumu „Kā panākt, lai iekšējais enerģijas tirgus patiešām funkcionētu”, Latvijas delegācijas pārstāvis Reģionu komitejā, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs uzsvēra, ka, patērētājam izvēloties energopakalpojumu piegādātāju, vienlīdz svarīga ir ne tikai cena, bet arī citi kritēriji, tāpēc būtu svarīgi atstāt iespēju izvēlēties ne tikai lētāko, bet gan saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Tam pilnībā piekrita arī atzinuma sagatavotājs, Groningenas provinces izpildpadomes (Nīderlande) loceklis Piets de Vej Mestdāgs (Piet de Vey Mestdagh), norādot, ka „enerģijas tirgus veidošanā patērētājiem nākotnē būs centrālā loma, jo viņu rokās būs ražotāju izvēle.” Tāpat patērētāja lomu enerģētikas politikā atzīst arī Eiropas Komisija, kuras pārstāvis Reģionu komitejas sanāksmē vienlaikus norādīja uz nepieciešamību ES dalībvalstīm aizstāvēt mazaizsargātos patērētājus: „Pašlaik bumba ir dalībvalstu pusē – tām jāgādā par patērētājiem kā mērķgrupu, kas jāaizsargā. Taču cenu regulējums nedrīkst arī traucēt tirgus funkcionēšanu, jo daudzos gadījumos dalībvalstis iet pārāk tālu.”
Domājams, ka jautājums par cenu regulējumu nākotnē kļūs vēl aktuālāks, jo ES plānota esošo tīklu modernizēšana un viedo tīklu izveide, kam nepieciešams gan finansējums, gan ieguldījumi jaunas infrastruktūras izveidē. Ņemot vērā Latvijas situāciju un patērētāju maksātspēju, Edvīns Bartkevičs izteica bažas par Reģionu komitejas ierosinājumu sniegt dalībvalstu regulatoriem iespēju atļaut operatoriem iekļaut tarifā nepieciešamos finanšu līdzekļus pārejai uz viedajiem tīkliem. Reģionu komitejas pārstāvji piekrita, ka šādas izmaiņas viennozīmīgi palielinātu patērētāju izmaksas, un vienlaikus patlaban ar pārliecību vēl nevar spriest par ieguvumiem pēc šādām izmaiņām.
Tāpat patlaban vēl var tikai izteikt hipotēzes par to, cik veiksmīgi ES iekšējais enerģijas tirgus funkcionēs tā sauktajās „enerģētikas salās” un valstīs, kurās vēsturiski izveidojusies enerģētiskā atkarība, tostarp Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs, kuras vēsturiski atkarīgas no Krievijas energoresursu piegādēm. Šajos gadījumos visiem tirgus dalībniekiem, tostarp jaunienācējiem, būs īpaši grūti nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Jāatzīmē, ka Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 26. martā paziņoja, ka vairs nav gatavs valdībā virzīt jautājumu par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām no 1. septembra, kā tas tika plānots iepriekš.
Latvijas delegācijas Reģionu komitejā sagatavotie priekšlikumi tapuši sadarbībā ar Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ES Ekonomikas ministrijas nozares padomnieku Dzintaru Kauliņu.