2. oktobrī Briselē (Beļģija) notikušajā Eiropas Savienības Reģionu komitejas (RK) Ekonomikas un sociālās politikas komisijas sanāksmē, diskutējot par rīcības plānu konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas tērauda ražošanas nozarei, Latvijas delegācijas RK pārstāvis, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis vērsa uzmanību uz nepieciešamību Eiropas Savienībā saglabāt pašreizējos metalurģijas nozares uzņēmumus un tajos esošās darba vietas.
Neimanis uzsvēra, ka tas nebūtu tālredzīgi atteikties no tik stratēģiskas nozares tikai tāpēc, ka patlaban metalurģijas uzņēmumi Eiropas Savienībā piedzīvo grūtības, samazinoties tērauda pieprasījumam: „Tieši otrādi – mums būtu jācenšas saglabāt esošās nozares darba vietas un nozares darbinieku gadu desmitos uzkrātās zināšanas un prasmes.” Vairākums sanāksmes dalībnieku atbalstīja viņa aicinājumu nepiekrist Zviedrijas delegācijas RK pārstāvju iesniegtajiem ierosinājumiem pārstrukturizēt nozari, kurā patlaban ir liels jaudas pārpalikums, un sagatavot metalurģijas nozarē nodarbinātos darbam citās nozarēs, kur vērojama izaugsme. „Ilgtermiņā tāds ierosinājums izraisītu negatīvas sociālas un ekonomiskas sekas. Šādus draudus šobrīd varam vērot arī Liepājā, jo patlaban mūsu pilsētā esošais metalurģijas uzņēmums ir bankrota priekšā,” norādīja Latvijas delegācijas pārstāvis.
Foto: a/s „Liepājas metalurgs”.
Eiropas Komisija šā gada jūnijā nākusi klajā ar priekšlikumu „Rīcības plānam konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā”, uzsverot, ka ir būtiski, lai Eiropa paliktu nozīmīgs tērauda ražošanas reģions, kurā joprojām darbotos tādas rūpniecības nozares kā autobūve, būvniecība un elektronika. Komisijas pārstāvis RK sanāksmes laikā atbalstīja Latvijas delegācijas pārstāvja pausto domu, ka industrijas pārstrukturizācija un jo īpaši darbinieku atlaišana nav atbalstāma, jo tas varētu radīt negatīvas ekonomiskas un sociālas sekas. Patlaban Eiropas Savienība ieņem otro vietu pasaules mērogā tērauda ražotāju vidū, taču par arvien spēcīgākiem konkurentiem kļūst Ķīna un Indija. Prognozes liecina, ka pasaulē pieprasījums pēc tērauda līdz 2025.gadam atkal pieaugs, jo īpaši transporta jomā.