21. oktobrī Briselē notikušajā Eiropas Komisijas organizētajā konferencē „Virzot Eiropu uz nepiesārņojošu degvielu transportam” Eiropas Komisijas un nozaru pārstāvji vērtēja, kā un vai Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomisko izaugsmi veicinās Eiropas Komisijas gada sākumā publiskotais direktīvas priekšlikums, kas paredz visā Eiropā izbūvēt alternatīvās degvielas uzpildes stacijas un ieviest kopējus standartus to projektēšanai un izmantošanai.
Direktīvas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu priekšlikums paredz, ka katrai dalībvalstij jāizveido noteikts minimālais skaits elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, no kuriem 10% būtu pieejami publiski. Tas nozīmē, ka Latvijā līdz 2020. gada 31. decembrim jāizveido vismaz 17 000 uzpildes punkti, no kuriem 2 000 jābūt publiski pieejamiem, lai tiem vienlīdzīgi varētu piekļūt visi lietotāji. Uzpildes punktā jābūt pieejamai jebkādai alternatīvajai degvielai, proti, elektroenerģijai, ūdeņradim, biodegvielai, sintētiskajai degvielai un dabasgāzei. Tādējādi paredzēts veicināt nepiesārņojošo degvielu izmantošanu, ko līdz šim kavējušas augstās transportlīdzekļu cenas, zemais popularitātes līmenis patērētāju vidū, kā arī uzlādes un uzpildes staciju trūkums.
Konferences dalībnieki, kas galvenokārt pārstāvēja autobūves un elektroenerģijas nozares, uzsvēra, ka šīs direktīvas ieviešana veicinās gan tiešo, gan netiešo nodarbinātību. Tā, piemēram, Eiropas Klimata fonda vecākais eksperts Pīts Harisons (Pete Harrison)norādīja, ka patlaban naftas industrija ir ar ļoti zemu darbaspēka intensitāti, kā arī lielākoties nafta tiek iegūta ārpus Eiropas. „Mēs veicām pētījumu, kurā secinājām - vietējo alternatīvo degvielu ieguve radītu lielu skaitu jaunu darba vietu Eiropas Savienībā. Vienlaikus mēs varētu ietaupīt ievērojamus līdzekļus, kurus patlaban maksājam par degvielu,” norādīja Harisons.
Rezervētāks optimistiskās prognozēs gan ir Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tehnisko problēmu jautājumos Aino Salmiņš, paužot nopietnas bažas par plānoto uzpildes staciju apjomu Latvijā: „Igaunijā šogad atklāts 165 elektromobiļu uzlādes staciju tīkls. Domāju, ka mums pietiktu ar tik pat lielu skaitu, jo šo uzpildes staciju ieviešana jāsaista ar infrastruktūras attīstību un tam pieejamo finansējumu no Eiropas Savienības līdzekļiem. Nedrīkst aizmirst, ka pievadceļi ir pašvaldību budžeta jautājums, tāpēc te jārunā par sadarbību starp pašvaldību un konkrēto uzņēmēju šīs infrastruktūras, proti, pievedceļu sakārtošanā, lai nodrošinātu piekļuvi uzpildes stacijām.” Lai gan direktīva paredz, ka visi ieguldījumi jāveic tikai nozarei, Salmiņš tāpat vērsa uzmanību uz papildu slogu uzņēmējiem un līdz ar to arī patērētājiem, jo finansējums investīcijām tiks iekļauts pakalpojuma tarifā. Viņš arī norādīja, ka plānotajam uzpildes staciju skaitam tomēr būtu jābūt saistītam ar valstī reģistrēto alternatīvās uzpildes transportlīdzekļu skaitu. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju, līdz šā gada 1. janvārim Latvijā bija reģistrēti 12 elektromobiļi.
Viens no šogad atklātajiem elektromobiļu uzlādes punktiem Igaunijā. Avots: Igaunijas elektromobilitātes plāns (ELMO).