28. – 29. novembrī Briselē notikušajā Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejas plenārsēdē noraidīts Eiropas Komisijas priekšlikums pieņemt regulu par tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem izveidi un ostu finanšu pārredzamības sistēmu. Tā vietā Reģionu komiteja ierosina pieņemt direktīvu, atstājot dalībvalstu ziņā, kādus līdzekļus izvēlēties direktīvā minētā rezultāta sasniegšanai.
Latvijas Pašvaldību savienība jau iepriekš rakstījusi, ka Eiropas Komisija nākusi klajā ar regulas priekšlikumu, plānojot noteikt stingrākus vienotus noteikumus pieejamībai Eiropas Transporta tīkla ostu pakalpojumu tirgum, ietverot arī tādus pakalpojumus kā kravu apstrāde, loča pakalpojumi, vilkšana un pasažieriem sniegtie pakalpojumi. Apstiprināšanas gadījumā Latvijā šī regula attiektos uz TEN-T tīklā ietvertajām lielajām ostām. Šis atzinums Reģionu komitejā tiek skatīts jau otro reizi, un abās sanāksmēs Latvijas delegācija iesniegusi priekšlikumus pret regulas pieņemšanu, aicinot ņemt vērā ostu dažādību gan pārkrauto kravu apjomā, gan atšķirībās kravu segmentos un tirgos.
Arī atzinuma autors, Itālijas delegācijas pārstāvis Reģionu komitejā Alesandro Kozimi (Alessandro Cosimi), plenārsēdē atkārtoti uzsvēra, ka juridiskā instrumenta izvēle ir ļoti būtiska: „Šobrīd ir vesels pārmaiņu vilnis, kas skar kuģošanu un kravu pārvadāšanu gan no, gan uz Eiropu. Tāpēc negatīvi reaģējam uz Eiropas Komisijas priekšlikumu pieņemt regulu kā juridisko formu, bet prasām drīzāk izvēlēties direktīvu, jo tādējādi tiktu labāk ievērots proporcionalitātes princips un dažādu dalībvalstu specifiskās īpatnības.” Tāpat viņš norādīja, ka regulas projektā ietvertie tehniskie un navigācijas pakalpojumi - kravu apstrāde, loča pakalpojumi, vilkšana un pasažieriem sniegtie pakalpojumi – būtu jāuzskata par vispārējas nozīmes pakalpojumiem. „Šādos gadījumos konkurence ir nedaudz citādāka nekā tas, kas ierakstīts regulas projektā,” piebilda Kozimi.
Plenārsēdes dalībniekus, aicinot balsot par direktīvas priekšlikumu, uzrunāja arī Latvijas delegācijas Reģionu komitejā pārstāvis, Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs. Viņš izteica bažas par regulas nelabvēlīgo ietekmi uz Baltijas valstu ostu konkurētspēju. „Mums jāņem vērā ostu dažādība pārkrauto kravu apjomu ziņā. Ja salīdzinām, piemēram, Ventspils ostu, kur pārkrautais apjoms ir 30 000 tonnu, un Roterdamas ostu ar 300 000 – tās nav konkurējošas ostas. Baltijas ostas visas ir mazas. Nākamā lieta – Baltijas ostas konkurē ne tikai ES tirgū, bet arī ar kaimiņvalstīm,” norādīja Bartkevičs. Šā gada novembrī pieejamā ostu statistika liecina, ka šā gada pirmajos desmit mēnešos Latvijas ostu kravu apgrozījums samazinājies par 7,3%. Savukārt Krievijas ostām Baltijas jūras austrumu piekrastē šā gada pirmajos desmit mēnešos izdevies palielināt pārkrauto kravu apjomus galvenokārt uz Ustjlugas ostas rēķina.
Edvīns Bartkevičs (priekšplānā, pirmais no labās) RK plenārsēdē. Foto: Reģionu komiteja.
Par labu regulai nelokāmi iestājās Nīderlandes delegācija, uzskatot, ka regulas pieņemšana varētu nodrošināt caurskatāmību un vienotas konkurences noteikumus visā Eiropas Savienībā. Savukārt direktīvu dalībvalstis varētu papildināt ar dažādiem noteikumiem, kas stāvokli tikai pasliktinātu, jo nebūtu nodrošināta vienāda situācija visiem. Nīderlandiešu viedoklis balsojumā tomēr guva mazākuma atbalstu.
Reģionu komitejas 104. plenārsēdē no Latvijas delegācijas tāpat piedalījās Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, Grobiņas novada domes deputāts Jānis Neimanis, Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Balvu novada domes deputāts Jānis Trupovnieks un Rīgas domes deputāts Dainis Turlais.