18. decembrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā apspriežot ES struktūrfondu izlietojuma plānu 2014. - 2020.gadam pieņēma LPS domes lēmumu par „Partnerības līgumu un līdzsvarotas attīstības iespējām”. LPS dome lēma neatbalstīt partnerības līguma Eiropas struktūrfondu un investīciju fonda – 2014.- 2020. gada plānošanas periodam un Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” projektu iesniegšana Eiropas Komisijā. LPS dome savā lēmumā aicina Finanšu ministriju (FM) kā ES fondu vadošo iestādi sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām pārstrādāt ES struktūrfondu 2014-202. gada plānošanas perioda plānošanas dokumentus, ņemot vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam, Nacionālās attīstības plānā 2014.-202.gadam un Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2013. – 2019. gadam noteikto.
LPS arī rakstiskā veidā informēt Eiropas Savienības reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu (Johannes Hahn) par Latvijas pašvaldību nostāju attiecībā pret nākamā plānošanas perioda ES struktūrfondu izlietošanas iespējām un Partnerības līgumu.
Pie jau iepriekš minētā - lēmumā LPS dome arī aicina jaunveidojamo valdību un politiskās partijas veikt pasākumus, kas kompensē Partnerības līguma ietvaros nepadarāmo: nekavējoši izveidot Valsts attīstības finansējuma programmu, kurā jānodrošina tās nacionālās prioritātes, kas nav iekļautas ES uzdevumu sarakstā, tai skaitā nodrošinot pašvaldību iesaisti nacionālo prioritāšu īstenošanā ar kvotām katrai pašvaldībai; atcelt normas, kas nepamatoti kavē valsts un pašvaldību tiešo atbalstu uzņēmējdarbībai; saglabāt valsts īpašumā finanšu institūciju, kas spētu kreditēt konkurētspējīgu ekonomiku, tai skaitā rūpniecības pārstrukturēšanu arī tad, ja ārvalstu bankām tas nav izdevīgi; ik gadu palielināt pašvaldību daļu kopējos valsts budžeta ieņēmumos līdz tā sasniegs 25%, radot iespēju pašvaldībām īstenot tās vietējās investīciju un uzņēmējdarbības atbalsta prioritātes, kas nav iekļautas ES vai valsts uzdevumu sarakstā.
Partnerības līguma saskaņošana tuvojas noslēgumam, un lielas izmaiņas tajā vairs nav gaidāmas. Tāpēc ir svarīgi ne vien priecāties par atsevišķiem sasniegumiem līguma sagatavošanā, bet savlaicīgi novērtēt arī tā negatīvās sekas un domāt par šo seku novēršanu. Trūkumu novēršanai nepieciešama izpratne, ka valstij prioritāri jāvadās no nacionālajām, nevis citu ES dalībvalstu interesēm, ka stipras Latvijas pamatā ir stipras pašvaldības.
Domes sēdē piedalījās pārstāvji no Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Zemkopības ministrijas, kuri informēja par ES struktūrfondu izlietojuma plānu 2014.-2020. gadam.
PREZENTĀCIJAS
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija_pdf