7.janvārī notika LPS valdes sēde, kurā A.Jaunsleinis informēja, ka pēc LPS domes sēdes, kur pieņēma lēmumu attiecībā par pašvaldību pozīciju par ES struktūrfondiem, ir domes pilnvarojums, ka valde ir tā institūcija, kas šajā jautājumā ved sarunas. Ņemot vērā to, ka jaunā valdība vēl nav apstiprināta, tad sarunu partneri politiskā līmenī šobrīd nav. Tādēļ valdes sēdē piedalījās Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ESSFK jautājumos A. Eberhards un ES fondu stratēģijas departamenta direktors E.Šadris. Eberhards uzsvēra, ka Latvijas puse uzsvaru liek uz transporta infrastruktūras attīstīšanu, izmantojot ES līdzekļus, bet Eiropas Komisija iebilst, jo uzskata, ka tas neefektīvi veicina uzņēmējdarbības attīstību un nenodrošina jaunas darbavietas. Tādēļ Latvijas puse diskusijās cenšoties parādīt, ka situācija transporta infrastruktūrā Latvijā ir specifiska atšķirībā no citām Eiropas valstīm. Komisijas uzsvars esot uz to, ka vairāk līdzekļu jāiegulda vides programmās un Sociālā fonda tipa aktivitātēs. Arī valdes loceklis, Madonas novada domes priekšsēdētājs A. Ceļapīters uzskatīja, ka uzņēmējdarbības atbalstam ir jābūt prioritāram. Savukārt A. Lielmežs uzsvēra, ka satiksmes infrastruktūra ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbību, un tādēļ jārod līdzsvars abās prioritātēs. Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja un Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inga Bērziņa vērsa uzmanību uz to, ka partnerības līgumā nav pie integrētajām teritoriālajām investīcijām ilgtspējīgas pilsētvides attīstības vispār pieminēts 21 reģionālais centrs, ir tikai 9 pilsētas un tikai tajās paredzēta attīstība balstoties uz integrētajām programmām. I. Bērziņa aicināja rakstīt iebildumus un neatbalstīt šo partnerības līgumu. A.Eberhards norādīja, ka šobrīd atbilstoši regulas prasībām 5% no programmas apjoma ir jāiezīmē pilsētvides aktivitātēm. E.Šadris piebilda, ka ir nodalīts finansējums 9 pilsētām un 21 reģionālās attīstības centram. Tie ir divi nosauktie punkti, viņi vienkārši iezīmē, ka būs nodalīta summa integrētajām programmām 9 reģioniem. Ir runa, ka ir īpašā integrētā pieeja pielietota 9 pilsētām, pārējais finansējums aiziet 21 reģionālajam centram. A.Eberhards piebilda, ka finansējums pašvaldībām nav samazināts, ir palielināts izvēlmju katalogs attiecībā uz pašvaldību aktivitātēm, salīdzinot ar sākotnējo. LPS padomniece S.Šķiltere centās saņemt no vadošās iestādes apsolījumu, ka katrai ministrijai, kas būs šo fondu īstenotājs, tiks likts mērīt šos rezultātus katras pašvaldības līmenī. A.Eberhards tad arī solīja, ka, runājot par Darbības programmu, jautājums par teritoriālo, jeb pašvaldību griezumu investīcijām, tikšot turpināts.
Sarunas par ES struktūrfondu plānu 2014. – 2020.gadam tiks turpinātas. Valde nolēma 15. janvārī sasaukt LPS domes sēdi un uzaicināt tajā piedalīties ministru prezidenta kandidāti L. Straujumu.
Valde akceptēja projekta „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” uzraudzības komitejas sastāvu.
Latvijas pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības priekšsēdētājs A. Šteinbergs iepazīstināja valdi ar apvienības kopsapulces rezolūciju par sociālo pakalpojumu attīstību. Arī LPS valde atzina, ka iespēju robežās jārod finansējums tādas pakalpojuma infrastruktūrai, kas nodrošinātu klientam ērtu un draudzīgu vidi, vajadzībām atbilstošu sociālo aprūpi un funkciju stabilizējošu pakalpojumu pašvaldību sociālās aprūpes centros.
Šim nolūkam meklēt iespēju piesaistīt līdzekļus no ES struktūrfondiem. Valde vienojas par rezolūcijas izplatīšanu pašvaldībās.
Olga Kokāne
LPS priekšsēža padomniece