Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē skatīja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020

 

21.janvārī notika Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas sēde. Darba kārtībā skatīja jautājumu par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam. Sēdē skatīja arī jautājumu par LPS attīstības vadlīniju projektu, kuram vēl tiks gatavoti priekšlikumi.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece, Izglītības departamenta direktore Evija Papule prezentēja   Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam (IAP). Tās ir  apstiprinātas MK sēdē, taču vēl tiks skatītas Saeimā.
E. Papule uzsvēra, ka Pamatnostādnes aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem 7 gadiem, turpinot arī uzsāktās reformas izglītības jomā arī nākamajā ES fondu plānošanas periodoā.  IAP galvenais mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.
Sīkāk mērķi definēti:
•         Izglītības vide: paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru;
•         Indivīdu prasmes: veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē;
•         Efektīvā pārvaldība: uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidācija.
 
Šo mērķu sasniegšanai ir noteikti 12 rīcības virzieni: demogrāfiskie izaicinājumi; neefektīvs izglītības sistēmas institucionālais tīkls; mūsdienu prasībām daļēji atbilstoša mācību vide un saturs; pedagogu motivācijas un profesionālās pilnveides nepietiekama sekmēšana; iekļaujošas izglītības principa un individualizētas mācību pieejas nepietiekama ieviešana; profesionālās izglītības nepietiekama pievilcība; jauniešu bezdarba īpatsvars; augstākās izglītības internacionalizācija un starptautiskā konkurētspēja; neefektīva augstākās izglītības finansēšana un pārvaldība; zema pieaugušo iesaistīšana izglītības pasākumos; izglītības monitoringa sistēmas trūkums.   
 
Latvijas ekonomisko izaugsmi, ilgtspēju un konkurētspēju primāri nosaka mūsu cilvēkresursu kapacitāte. Demogrāfija ir būtiskākais faktors, kas šobrīd negatīvi ietekmē nākotnes perspektīvas jebkurā nozarē, arī izglītībā, uzsvēra Papules k-dze. Ievērojot minēto, tuvāko gadu laikā Latvijas izglītības sistēmu sagaida nopietns demogrāfiskais satricinājums. Laika posmā līdz 2020. gadam vidējā un augstākajā izglītībā ir sagaidāms nozīmīgs skolēnu un studējošo skaita samazinājums.
Demogrāfijas iespaidā vidējo izglītību 2014.-2020. gadā sagaida nozīmīgs skolēnu skaita samazinājums, kas ietekmēs institucionālā tīkla pilnveidi, kurā svarīga loma ir pašvaldību, plānošanas reģionu un IZM sadarbībai. Būs nepieciešami pārdomāti risinājumi resursu koncentrācijai un izglītības pakalpojumu pieejamības pārstrukturizācijai, vērtējot katra novada un plānošanas reģiona īpatnības un attīstības modeļus.
 
Tieši Izglītības sistēmas institucionālais tīkls klātesošajos izraisīja vislielāko interesi un debates. Komitejas locekļi atzinīgi novērtēja pirmsskolas izglītības un sākumskolas izglītības (1.-6. klase, šobrīd 1-9.klase) nodrošināšanu maksimāli tuvu dzīvesvietai neatkarīgi no ģeopolitiskiem kritērijiem vai arī pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību vietējas nozīmes autoceļu tuvumā. Nozīmīga ir pirmsskolas (5 līdz 6.gadus vecu bērnu) izglītības integrācija šajās iestādēs. Uzklausot pamatnostādnēs izvirzītos uzdevumus, kur vispārējā vidējā izglītība (10.-12.klase) pamatā tiek koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros, komitejas locekļi uzsvēra, ka pieņemot lēmumu par vidusskolu turpmāko darbību, ir svarīgi ir ņemt vērā izglītības kvalitāti, ko nodrošina esošā vidusskola, skolas tehnisko stāvokli (daudzas ir modernas ar labi aprīkotu kabinetu sistēmu), mobilitātes iespējas (sabiedriskā transporta kustība), vai ir pieejamas skolu viesnīcas (internāti), līdz ar to izglītības pamatnostādnēs definētie kritēriji nevar būt par pamatu, izlemjot vidusskolas turpmāko darbību.
 
Jau 30. janvārī tiek organizēts seminārs pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītājiem un izglītības speciālistiem, kur tiks prezentēts pētījums „Efektīvas pārvaldības un funkcionalitātes faktors izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas procesā”, kas būs pamats tālākai diskusijai IZM ar pašvaldībām par skolu tīklu Latvijā.
 
Pamatnostādnēs uzsvērts arī, ka „profesionālā vidējā izglītība – pamatā koncentrēta reģionālas nozīmes pilsētās un novadu centros. Īsteno valsts nozīmes profesionālās izglītības kompetences centri (PIKC) un pārējās profesionālās izglītības iestādes, kuru padotība pamatā plānota pašvaldībām”.
No vienas puses, pašvaldībām pārņemot savā padotībā profesionālās izglītības iestādes, rodas iespēja nodrošināt reģionālajam darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, taču, ņemot vērā pašvaldību pieredzi ar profesionālo izglītības iestāžu pārņemšanu, ir svarīgi atbildēt uz jautājumiem:
·         Profesionālās izglītības iestādes (ēkas) tehniskais stāvoklis;
·         Mācību materiāli tehniskās bāzes līmenis un atbilstība (IKT un tehnoloģiju līmenis);
·         Profesionālās izglītības programmas, to atbilstība tirgus pieprasījumam.
·         Valsts budžeta finansējuma saņemšanas iespējas konkrētas profesionālās izglītības programmas īstenošanai.
 
Komitejā tika ierosināts Profesionālajai izglītībai veltīt Izglītības un kultūras komitejas sēdi, pieaicinot IZM speciālistus un pašvaldību pārstāvjus, kuri ir pārņēmuši savā pārziņā valsts profesionālās izglītības iestādes.
 
Kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai ļoti būtiska loma ir Pedagogu motivācijas un profesionālās pilnveides sekmēšanai.
2009.gadā valsts budžeta grozījumu rezultātā finansējums mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai samazināja par aptuveni 50% un darba samaksas sistēmā tika veiktas būtiskas pārmaiņas, ieviešot jaunu finansēšanas principu „nauda seko skolēnam”. Tādējādi ievērojami samazinājās pedagogu darba likmju skaits pamata un vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Finansēšanas princips radīja ne tikai izkropļotu konkurenci starp skolām, bet arī diferencētu pedagogu darba samaksu par vienu likmi, kas veidoja diferenciāciju pedagogu darba samaksā par vienu likmi dažādos novados ar dažādu skolēnu skaitu un skolēnu/pedagogu skaita attiecību par sliktu lauku skolu pedagogiem.
 
2013.gadā ir izstrādāts Informatīvais ziņojums „„Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sasaistes programma”, tās izstrāde un ieviešana”, kuras mērķis ir izveidot vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaisti. Līdztekus tam programma paredz modernas mācību un darba vides nodrošināšanu un pedagogu profesionālās izaugsmes atbalsta sistēmas pilnveidi.
 
Liela daļa no identificējamām problēmām ir saistīts ar jautājumiem, kuri ir tieši pakārtoti finansiālajiem aspektiem, līdz ar to primāri būtu jānodrošina efektīvu resursu pārvaldību, ņemot vērā esošā finansēšanas modeļa pārskatīšanu un pilnveidi, teica E.Papule.
 
E.Papule sniedza informāciju par ES struktūrfondiem- par atbalsta jomām un saņēmējiem, akcentējot, ka finansējums tiks novirzīts:
•      Pašvaldību skolām: skolu tīkls un infrastruktūra, IKT nodrošinājums (moderna mācību vide);
•      Pedagogiem: kompetences pilnveide (21.gs.prasmes, jauns izglītības saturs, motivācija)
•      Izglītības saturam un kvalitātei:
1.     jauni standarti un vadlīnijas; iekļaujoša izglītība un draudzīga mācību vide
2.     Profesionālās izglītība: saikne ar darba devējiem/tirgus vajadzības (duālā jeb darba vidē balstītas mācības) un pievilcība (infrastruktūra, skolu tīkls, 50/50)
3.      Izglītības kvalitātes monitoringa sistēma (starptautiskais, nacionālais un individuālais līmenis)
4.      Atbalsts diasporai
5.      Kultūrizglītības pakalpojumi (saikne ar izglītību), kultūrvēsturiskā mantojuma apguve un nacionālās identitātes veidošana  
•       Atbalsts jauniešiem: jauniešu garantijas, iesaiste darba vai mācībās (agri pametušie, sociālās atstumtības riska grupa, karjeras izglītība).
 
Izglītības un kultūras komitejas locekļi norādīja, ka jautājumu par ES struktūrfondu pieejamību ir nepieciešams skatīt paplašināti, pieaicinot  IZM Struktūrfondu uzraudzības departamenta darbiniekus.
 
LPS padomniece,
Ināra Dundure