4. februārī notika Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēde, kurā piedalījās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis. Ministrs uzklausīja LPS viedokļus aktuālākajos problēmjautājumos. LPS priekšsēdis izteica atzinību ministram par ieinteresētību pēc iespējas ātrāk tikties ar pašvaldību pārstāvjiem un kopīgi risināt problēmas.
Par Atkritumu apsaimniekošanas sistēmu informēja LPS padomniece Sniedze Sproģe. Sistēma valstī ir izveidota pirms 20 gadiem, šobrīd nav vēl atmaksājušās pat pirmās investīcijas, tādēļ to šobrīd vēl nevajadzētu mainīt. Gadījumā, ja sistēma tiek mainīta, tad valsts atmaksā investīcijas un bez pašvaldību līdzdalības atbild par uzņemtajām saistībām Eiropā. Sadzīves atkritumu apsaimniekošana ir pašvaldību autonomā funkcija. Pašvaldība izvēlas labāko apsaimniekošanas modeli un finansēšanas kārtību. Nedrīkst jaukt sistēmu, kurā labi sadarbojas gan privātā, gan publiskā uzņēmējdarbība, bet jāļauj katrā reģionā to uzlabot. LPS aicina turpmākās investīcijas sadzīves atkritumu infrastruktūras attīstībai plānot tikai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas reģionu pašvaldību kopīgiem lēmumiem. Arī ministrs apgalvoja, ka šis likumprojekts Saeimā būtu jāvirza kā steidzams, kā arī jāizveido darba grupa, kura sadarbotos likuma izstrādē ar LPS.
Zemes pārvaldības likumprojektā paredzēta vairāku principu maiņa, tādēļ no LPS puses ir atbalstāms Saeimas Juridiskā biroja viedoklis, ka jāveido darba grupa jaunas likumprojekta redakcijas izstrādāšanai. LPS padomnieks Jānis Piešiņš informēja par likumā grozāmajiem principiem: nacionālas nozīmes publiskos resursus pārvalda konkrēta ministrija, bet citu publisko resursu un brīvo zemju īpašnieks ir pašvaldība; katram zemesgabalam ir piekļuve galvenokārt pa autoceļu; degradēto teritoriju izmantošanu nosaka teritorijas plānojums. Ministrs gan apgalvoja, ka šajā Saeimā likumprojektu nav reāli pieņemt, taču pie tā jāstrādā. LPS jau ir gatavi virkne priekšlikumu šim likumprojektam, kas ievērojami atvieglotu darbu pie tā. Kā arī J. Piešiņš informēja, ka grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā nav nepieciešami, jo pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās vai sadalīšanās jau šobrīd ir normēta, kā arī jautājums par reģionālajām pašvaldībām izlemjams pēc Saeimas vēlēšanām, ievērojot uzvarējušo partiju priekšvēlēšanu programmas. VARAM pārstāvji tomēr uzskata, ka šis likumprojekts regulē arī citas lietas, tādēļ tas ir nepieciešams.
Jautājumā saistībā ar Būvniecības likuma spēkā stāšanos, kas plānota 1. maijā, LPS padomnieks Aino Salmiņš pauž bažas, ka izsludināti ir 13 normatīvie akti, taču saskaņots ir viens un laiks ir stipri ierobežots. Kā arī problēmas varētu radīt apstāklis, ka puse no normatīvajiem aktiem valdībā var tikt iesniegti bez saskaņojuma. LPS uzskata, ka nepieņemams regulējums ir MK noteikumu projektam „Noteikumi par būvinspektoriem”, kas neglābjami izraisīs šo speciālistu deficītu pašvaldībās, jo izvirzītās kvalifikācijas prasības būvinspektoriem ir nesamērīgi augstas. LPS atkārtoti aicina Saeimu noteikt, ka jaunais Būvniecības likums stājas spēkā atbilstoši labas pārvaldības principiem, izpildoties sekojošiem nosacījumiem: ir apkopoti un sagatavoti iesniegšanai Saeimā starpministriju sanāksmēs izteiktie ministriju un pašvaldību iebildumi par nepieciešamajiem grozījumiem Būvniecības likumā; ir izstrādāti un saskaņoti ar likumu saistītie normatīvie akti; ir izstrādāta Būvniecības informācijas sistēma atbilstoši Būvniecības likuma regulējumam un uzsākta tās ieviešana visās pašvaldībās; pēc normatīvo aktu saskaņošanas un apstiprināšanas ir nodrošināts 3 mēnešu apmācības un sistēmas ieviešanas laiks pašvaldībās un valsts iestādēs. Ministrs aicināja uz sarunu uzaicināt Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai izrunātu visus problēmjautājumus.
Par iespējamo deputātu skaita samazināšanu LPS valde ir lēmusi neatbalstīt, kā arī rosina
palielināt par 2 deputātu skaitu pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000. LPS padomniece Vineta Reitere informēja, ka ir apkopoti novadu pašvaldību viedokļi - vairākums neatbalsta deputātu skaita samazināšanu. Arī ministrs pauda viedokli, ka šo likumprojektu šobrīd varētu nevirzīt, jo tā absolūti nav prioritāte, taču uz šo brīdi arī nepiekrīt LPS viedoklim par deputātu skaita palielināšanu. Deputātu skaita jautājumu plāno risināt pēc Saeimas vēlēšanām.
LPS padomniece Silvija Šimfa informēja par Valsts piedalīšanos elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanā, kur aicina ieviest šādus grozījumus:atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajiem līdzekļiem, valsts piešķir mērķdotāciju elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanai iedzīvotājiem; mērķdotācijas administrēšanu veic Labklājības ministrija Ministru kabineta noteiktā kārtībā; pašvaldības nodrošina Labklājības ministrijas izveidotajā datu bāzu savietojamības un informācijas apmaiņas sistēmā. Šobrīd ir bažas, ka pabalsta administrēšanas izmaksas grib uzlikt uz pašvaldību pleciem. Ministrs apgalvoja, ka, ja šo jautājumu neatrisinās līdz maijam, tad problēma tiks risināta, iesaistot ministru prezidenti.
Likumprojekts "Veselības aprūpes finansēšanas likums" paredz, ka IIN ietver valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas; veselības aprūpei tiek «iezīmēti» valsts budžetam piekritīgie IIN ieņēmumi. LPS padomniece Lāsma Ūbele informēja, ka LPS uzskata, ka nav tālredzīgi veidot ilgtermiņa valsts veselības apdrošināšanas sistēmu uz IIN bāzes, jo IIN ieņēmumu daļai valsts budžetā prognozējama tendence samazināties. Šobrīd veidojas absurda situācija, ka valsts veselības apdrošināšanas sistēma būtībā tiek veidota uz pašvaldībām piekrītoša nodokļa bāzes. LPS uzskata, ka, ja ir vēlme valsts veselības apdrošināšanas sistēmai «iezīmēt» konkrētu nodokli, tad sistēma ir jāsaista ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Arī VARAM ministrs uzskata, ka šāda veida nodokļa „iezīmēšana” ir neefektīva.
Jautājumā par ES struktūrfondu apguves plānu 2014.-2020. Darbības programmas projektu «Izaugsme un nodarbinātība» 2014.-2020. gada plānošanas periodam, LPS padomniece Sanita Šķiltere informēja, ka galvenā LPS prasība ir sagatavot Valsts budžeta ieguldījumu programmu 2015.-2020. gadiem, kas risinātu tos jautājumus, kas netiek adresēti ES fondos. Kā arī svarīgi ir gan sasniedzamos rezultātus, gan uz mērķi orientētus ieguldījumus atspoguļot teritoriāli pašvaldību līmenī. Svarīgākais, kas šobrīd panākts ir, ka FM ir iesniegusi MK protokollēmuma projektu, kurā daļēji iezīmē, ka būs nepieciešams veikt gan situācijas analīzi teritoriāli pašvaldību līmenī, gan noteikt nacionāli sasniedzamos mērķus.