11.aprīlī notika kārtējās Ekonomikas ministrijas (EM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas. Sarunās apsprieda Jauno Būvniecības likumu un ar to saistīto normatīvo aktu ieviešanu, valsts institūciju un pašvaldību kompetence būvniecības procesa kontroli, likuma spēkā stāšanās termiņu, Būvniecības informācijas sistēmas, kā arī pašvaldību būvvalžu apmācības iespējas. Sarunās ministrs Vjačeslavs Dombrovskis apsolīja pašvaldību būvinspektoriem, kas pašlaik strādā būvvaldēs, nepiemērot obligāto prasību pēc otrā līmeņa augstākās izglītības, kas ir svarīga vienošanās, jo pretējā gadījumā lielā skaitā pašvaldību ilgus gadus strādājoši būvinspektori būtu jāatbrīvo no darba, taču, ko ņemt vietā nebūtu, rastos darbaspēka trūkums.
Izskatot jautājumu par nepieciešamajiem grozījumiem Būvniecības likumā, puses vienojās, ka konceptuāli ir atbalstāmi grozījumi likumā, kas definē Būvniecības valsts kontroles biroja darbības kompetenci, precizējot pašvaldību būvvalžu tiesības kopējā sadarbībā. Savukārt Būvinspektoriem paredzamas tiesības apsekot fizisko un juridisko personu īpašumā esošās būves, arī tad, ja īpašnieks tam nedod piekrišanu. Kā arī ir nepieciešams noteikt kārtību, kādā būvvalde pirms būvniecības ieceres apstiprināšanas nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu.
Jautājumā par valsts un pašvaldību kompetenci būvniecības procesa kontroles organizēšanā pašvaldību pārstāvji atzīmēja, ka būvinspektoru kvalifikācijas problēma būtu jārisina ieviešot atsevišķu būvinspektoru atestācijas, reģistrēšanas un kontroles kārtību, kuras laikā tiek pārbaudītas tieši tās zināšanas, kas vajadzīgas būvinspektora darba pienākumu pildīšanai, nevis būvuzraugu un darbu vadītāju darba funkciju dublēšanai.Jaunais regulējums noteikumos par būvinspektoriem pašvaldībām nedod iespēju pieņemt darbā jaunos inženierus kā būvinspektora palīgus un piecu gadu laikā apmācīt, ievadīt darbā, kas deva iespēju sagatavot kvalificētus speciālistus būvinspektoram darbam.Kā arīobligāta prasība otrā līmeņa augstākās izglītības iegūšanai arhitekta vai būvinženiera studiju programmā līdz 2017. gada 31. decembrim pašvaldību būvinspektoriem radīs sekas, ka 25% no pašvaldībās nodarbinātajiem būvinspektoriem būs atbrīvojami no darba nepietiekamas kvalifikācijas dēļ.Prasība, ka Būvinspektoram ir aizliegts stāties darba tiesiskās attiecībās ar būvkomersantu un sniegt būvniecības pakalpojumus arī citās administratīvajās teritorijās, liedzot būvinspektoram tiesības no amata pienākumu brīvajā laikā veikt būvuzrauga tiesības citā administratīvajā teritorijā neapšaubāmi radīs grūtības ar būvinspektoru nodrošinājumu pašvaldībās. Iepriekšminēto argumentu rezultātā puses vienojās, nepiemērot obligātas prasības otrā līmeņa augstāko izglītības ieguvē būvinspektoriem, kas pašlaik jau nodarbināti būvvaldēs. LPS aicina EM iespējami īsākā laikā izstrādāt regulējumu būvinspektora palīga institūcijas izveidošanā, un gada laikā izvērtēt jautājumu par pašvaldību nodrošinājumu ar būvinspektoriem, kā arī sagatavot prognozi par kvalificētu, sertificētu būvniecības speciālistu (t.sk. būvtehniku) nodrošinājumu būvniecības nozarē.
Tālāk sarunās apsprieda Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) ieviešanu atbilstoši Būvniecības likuma regulējumam un tās ieviešanu pašvaldībās, savietošanas iespējas ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu, būvniecībā radušos atkritumu uzskaites savietošanu ar BIS. LPS pārstāvji atzīmēja, ka nepieciešams, lai būvniecību tieši nosakošajos būvnoteikumos noteiktu tādu būvniecības procesa kārtību, kas nodrošina informācijas plūsmu uz BIS un no BIS, tai skaitā, dokumentu automātisku izgatavošanu no sistēmas, nevis to noformēšanu papīra formātā.Pašvaldību pārstāvji izsaka šaubas par sistēmas funkcionalitāti, piemēram, sistēmā nav paredzēta dažādu meklētāju izveide, kas ir priekšnoteikums, lai iestāde varētu nodrošināt savu funkciju izpildi normatīvajos aktos noteiktajos termiņos, efektīvi veicot informācijas atlasi un apkopošanu, lai pašvaldībām nebūtu jāveic dubults darbs. Sarunu laikā vienojās, ka EM viena mēneša laikā organizē atkārtotu sanāksmi par Būvniecības sistēmas ieviešanu, informējot pašvaldības par rīcības plānu: informācijas sistēmas ieviešana pa etapiem; informācijas sistēmas savietošana ar Nekustamā īpašuma reģistru, Zemesgrāmatu datu bāzi, Iedzīvotāju reģistru, VZD datiem par būvju tehniskās inventarizācijas lietām; Būvniecības informācijas sistēmas savietojamību ar pašvaldību lietvedības sistēmu; kārtība, kādā veidā pašvaldībām iegūstama informācija no šiem reģistriem, lai nodrošinātu informācijas ievadi. LPS pārstāvji aicina EM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) izvērtēt jautājumu par Būvniecības atkritumu aprites uzskaites iekļaušanu BIS.
Sarunās apsprieda arī jautājumu par būvatļaujas nodevu pašvaldībās. Atbilstoši jaunajam regulējumam būvatļauja tiek izsniegta, pamatojoties uz būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā, kas ir izstrādāts atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajām prasībām, tādējādi būvvaldei nebūs jāizdod plānošanas un arhitektūras uzdevums, kas dublē apbūves noteikumus. EM sākotnējais piedāvājums bija, ka Pašvaldības nodeva par būvatļaujas izsniegšanu tiks iekasēta dalīti: 40% no nodevas apmēra ir jāmaksā, saņemot būvatļauju, jo būvvaldei rodas izmaksas izsniedzot būvatļauju un ne visas ieceres tiek realizētas, savukārt 60% no nodevas apmēra ir jāmaksā pirms būvdarbu uzsākšanas. Rezultātā puses vienojās atbalstīt jauno regulējumu, vienlaicīgi nosakot, ka maksājums par būvniecības nodevu netiek dalīts, paredzot to iekasēt pēc visu būvatļaujā norādīto nosacījumu izpildes. Pirms būvdarbu uzsākšanas, norādot, ka maksājumu apliecinošs dokuments ir priekšnoteikums atzīmes veikšanai par būvatļaujas nosacījumu izpildi.
Par pašvaldību būvvalžu apmācību LPS pārstāvji norādīja, ka pašreizējā apmācība ir neefektīva. LPS piedāvā Ekonomikas ministrijai izstrādāt grafiku būvvalžu apmācībām, un nosaka, ka apmācībās jāiekļauj ne tikai Būvniecības likuma un ar to saistīto normatīvo aktu pielietošana, bet arī Būvniecības informācijas sistēmas izmantošana.
Sarunu noslēgumā dalībnieki vienojās atbalstīt piedāvāto Būvniecības likuma spēkā stāšanos termiņu, kas paredz no šā gada 1. maija to atlikt uz 1. oktobri. Šī likuma spēkā stāšanos nepieciešams atlikt līdz oktobrim, lai kvalitatīvi sagatavotu visus normatīvos dokumentus, tostarp Ministru kabineta noteikumus. Pašvaldību pārstāvji norāda, ka reāli Būvniecības likumam būtu spēkā jāstājas 3 mēnešu laikā pēc visu ar likumu saistīto normatīvo aktu pieņemšanas un pašvaldību būvvalžu apmācības nodrošināšanas.
LPS padomnieks
Aino Salmiņš