23. aprīlī notika ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Veselības ministrijas (VM) sarunas, kuru laikā apsprieda virkni aktuālu tēmu pašvaldībām saistībā ar Veselības ministrijas pārziņā esošajiem jautājumiem. Sarunas ar dažādu nozaru ministrijām ir kā pirmais etaps sarunām ar Finanšu ministriju par nākamā gada budžetu.
Saistībā ar jautājumu par veselības aprūpes finansējuma plānošanu, tai skaitā, likumprojektu „Veselības aprūpes finansēšanas likums” tā virzību pašvaldību pārstāvji pauda bažas, ka princips, kad daļu no Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) iezīmē kā obligāto veselības aprūpes apdrošināšanas maksājumu, atstās negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kā arī tas nerisinātu problēmu, jo kā izteicās LPS Veselības un sociālo problēmu komitejas priekšsēdētājs, Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus: „arī tie cilvēki, kuri nemaksā nodokļus dosies pie ārsta, šos izdevumus tāpat nāksies segt pašvaldībām.” Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka ir jāmeklē cits veselības aprūpes finansēšanas ceļš. Noslēdzot šo tēmu, puses vienojās, ka sarunas ir jāturpina. Ir jāpanāk, ka ārstniecības iestādes vidējā termiņā varētu plānot darbu. Veselības pakalpojumu grozu, ko obligātās apdrošināšanas gadījumā īpašajām kategorijām apmaksās valsts, ir jāpapildina ar ģimenes ārsta pakalpojumiem. LPS padomniece Silvija Šimfa norādīja, ka nav normāla situācija, kad finansējumu veselībai plāno pēc Finanšu ministrijas piešķirtā finansējuma nevis pēc reālajām iedzīvotāju vajadzībām pēc veselības aprūpes.
Veselības ministrijas pārstāvji informēja par e-veselības projekta attīstības gaitu. Šobrīd jau e-veselības portālu testa režīmā sāk izmantot lielās ārstniecības iestādes, kā arī notiek drošības testi, bet publiski tas vēl nav pieejams. Plānots, ka no 2016.gada sākuma dokumentācija veselības aprūpē vairs nebūs papīra formā, Sarunās vienojās vēl organizēt atsevišķu diskusiju ar pašvaldību pārstāvjiem, ģimenes ārstiem un citiem interesentiem par šo tēmu.
Veselības ministrija īsi prezentēja Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā noteiktos specifiskos atbalsta mērķus, pašvaldību lomu to sasniegšanas aktivitātēs, tai skaitā, kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidē un veselības aprūpē. VM ES fondu plānojumu veica pēc statistikas rādītājiem – cilvēku mirstība, veselības problēmas, kur priekšplānā izvirzījās sirds un asinsvadu slimības, onkoloģija, garīgā veselība un perinatālā joma. VM plānos ir veidot šajās jomās sadarbības tīklu vadlīnijas un kvalitātes sistēmu, strādāt pie veselības veicināšanas profilakses un cilvēkresursu pieejamības reģionos (ārstniecības personu – pašu speciālistu trūkums). Finansējuma saņēmēji un partneri būs VM padotības iestādes, ārstniecības iestādes, pašvaldības, biedrības un nodibinājumi. Šobrīd plānotais finansējums no ES foniem veselības nozarei ir 271 miljons €. Procentuālais sadalījums pa nozarēm plānots šāds: 66% - veselības infrastruktūra; 20% - veselības veicināšanai un profilaksei (caur pašvaldībām un NVO); 12% - cilvēkresursu attīstība un pieejamība reģionos; 2% - tīklu vadlīnijas un kvalitātes sistēmas.
Jautājumā par cilvēkresursu attīstību veselības aprūpes sistēmā pašvaldību pārstāvji informēja, ka jau līdz šim iegulda iespēju robežās līdzekļus veselības aprūpē, taču vissāpīgāk reģionos izjūt ārstu trūkumu, to novecošanu un nepietiekamu māsu skaitu. VM plānos ir izveidot ārstu komandēšanas sistēmu, kas varētu risināt ārstu trūkumu reģionos. Pašvaldības šajā jautājumā gaidīs ministrijas atbalstu.
Primārās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības jautājumā tika skarta tēma par pacientu daudzumu uz vienu ģimenes ārstu. VM plāno risināt šo jautājumu, lai būtu lielāka apmierinātība ar ģimenes ārstu pakalpojumiem un mazāks gaidīšanas laiks uz konsultāciju. VM ir iecerējusi veidot pilotprojektu, kurā klīniskajiem farmaceitiem būs tiesības konsultēt klientus par medikamentu lietošanu.
Ģimenes veselības gada ietvaros no VM puses paredzētas dažādas aktivitātes, informatīvās kampaņas, izglītojošu un informējošu materiālu izdošana u.c. aktivitātes.
Jautājumā par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbu sarunās skāra faktu par nobraukto kilometru skaitu, kas ir būtiski palielinājies. LPS ierosināja NMPD informēt atbildīgās iestādes ar oficiālu vēstuļu palīdzību par slikto ceļu stāvokli, kas traucē dienesta darbu, sadārdzina izmaksas, apdraud pacientu tiesības uz savlaicīgu neatliekamo palīdzību. VM atbalstīja LPS priekšlikumu. Jautājumā par nepamatotu pacientu iemaksu iekasēšanu ārstniecības iestādēs tiem pacientiem, kuri saņem arī pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās sarunas jau ir notikušas starp Latvijas Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienības (LPSAIA) valdi un ārstniecības iestāžu vadītājiem, un šis jautājums jau tiek risināts.
No pašvaldību pārstāvju puses izskanēja priekšlikums par diagnožu saraksta papildināšanu, kuru gadījumā ir jānodrošina medicīniskā rehabilitācija mājās, piemēram, multiplā skleroze, pēc endoprotezēšanas, lūzumu aprūpe u.c.. VM pārstāvji solīja ierosinājumu ņemt vērā, taču nesolīja to risināt tuvākajā laikā, jo finanšu līdzekļi nepieciešami vēl primāri citām vajadzībām, kas ir solītas, bet vēl nav izpildītas.
Sarunu noslēgumā Slimību profilakses un konsultāciju centra pārstāve informēja par Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla un veselību veicinošo skolu tīkla paplašināšanas un aktivizēšanas pasākumiem 2014. gadā un 2015. gadā. Šobrīd 86 pašvaldības ir deleģējušas kontaktpersonas sadarbībai ar SPKC. Tām tiek nosūtīti dažādi informatīvi materiāli par veselības veicināšanu ieteikumiem un cita noderīga informācija. Aicināja arī pārējās pašvaldības nozīmēt kontaktpersonu. Pašvaldības arī aicināja iesaistīties Latvijas Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā, kur notiek semināri, pieredzes apmaiņa, diskusijas un citas aktivitātes, kas ir noderīgas veselības veicināšanas pasākumiem pašvaldībās.
Jautājumā par veselības mācības stundas iekļaušanu stundu sarakstā ir panākts, ka to kā obligātu mācību stundu iekļauj arodskolu un profesionālo vidusskolu programmās. Vispārizglītojošo skolu programmās diemžēl vēl nav izdevies ieviest šo priekšmetu, tāpēc VM ar Izglītības ministriju pārskatīja visu mācību priekšmetu programmas un ieintegrēja tajās veselības mācības tematus. LPS atzina, ka šai jomā ir izdarīt liels darbs.