Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ikgadējās sarunās 8. maijā aktualizēta nepieciešamība veidot ilgtermiņa politiku pašvaldību sistēmas attīstībai, kā arī nostiprināt pašvaldību principus Satversmē.
.jpg)
LPS un ministrijas speciālisti bija vienisprātis, ka pārmaiņas pašvaldību sistēmā nedrīkst virzīt bez ilgtermiņa stratēģijas, ekspertu un arī pašu pašvaldību sniegta detalizēta izvērtējuma. VARAM ir apņēmusies šī gada laikā sagatavot ziņojumu Ministru kabinetam, kurā pieteiks šādas politikas izstrādes nepieciešamību.
VARAM arī pievienojās LPS viedoklim, ka virknē nozaru pašvaldību funkciju izpilde tiek pārāk stingri regulēta, nedodot pilsētu un novadu domēm pietiekamu rīcības brīvību, tādēļ tiek vērtēts, kādās jomās šo regulējumu varētu padarīt mazāk stingru.
Runājot par pašvaldību principa nostiprināšanu Satversmē, LPS uzver, ka Latvijā joprojām netiek pilnībā ievērota Eiropas vietējo pašvaldību hartas būtība. Lai gan pirms šīs Hartas pieņemšanas Ministru kabinets akceptēja Pašvaldību reformu koncepciju, apņemoties Satversmē paredzēt nodaļu par pašvaldībām, tas joprojām nav izdarīts.
Pašvaldību stiprināšanai būtiski panākt arī budžeta definīcijas grozīšanu likumā “Par budžeta un finanšu vadību”, jo patlaban tajā noteikts, ka budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar finansiālām metodēm. Ņemot vērā, ka likums attiecas arī uz pašvaldībām nav korekti definēt, ka pašvaldību budžeti ir līdzeklis valsts politikas realizācijai, uzskata LPS.
Līdz ar to likumā būtu nepieciešami grozījumi, kas atbilstu Pašvaldību hartai, proti, nosakot, ka budžets ir līdzeklis valsts vai pašvaldības politikas realizācijai. Grozījumus varētu sagatavot VARAM.
Savukārt diskutējot par pašvaldību tiesībām rīkoties sar savu mantu, LPS ierosina pieņemt principu, ka publisku īpašumu īpašuma tiesības ir kā valstij, tā pašvaldībām un konkrēto izvēli pamato izdevīguma un efektivitātes principi. Tikpat aktuāla problēma ir arī valsts īpašumu un valstij piekrītošo īpašumu neefektīvas apsaimniekošanas ietekme uz attiecīgās pašvaldības attīstību, taču LPS uzskata, ka arī šo problēmu var labāk risināt plašāk praktizējot šo īpašumu nodošanu tām pašvaldībām, kuras to vēlas izmantot.
Vēl sarunās tika pārspriestas Eiropas Savienības fondu 2014. līdz 2020. gada plānošanas perioda ieviešanas aktualitātes. LPS norāda, ka nav pieņemami ES fondu sadalē vadīties tikai pēc nozaru principa, neveicot vajadzību analīzi teritoriālā griezumā. Ir būtiski finansējuma sadalē iekļaut elementus, kas ļautu diferencēt atbalstu, ņemot vērā vietējos sociālekonomiskos un iekšzemes kopprodukta datiem, īpaši Latgales reģionā un citās pašvaldībās ar zemākiem attīstības rādītājiem.
LPS uzskata, ka Latvijas ekonomikas turpmāko attīstību noteiks tas, cik efektīvi tiks izmantoti esošie ražošanas resursi un spēja attīstīt jau šobrīd strādājošos uzņēmumu potenciālu. Līdz ar to LPS uzsver, ka paralēli ES struktūrfondu apgūšanai ir vienlaicīgi jārealizē valsts investīciju programma uzņēmējdarbības atbalstam laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam.
Informāciju sagatavoja
Maija Pētermane
LPS Padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
E-pasts: maija.petermane@lps.lv
Tālr.: 67508530