Pagājušajā nedēļā notika ikgadējās Latvijas Pašvaldību savienības un Iekšlietu ministrijas sarunas, kuru dalībnieki sprieda par valsts un pašvaldības sadarbību apreibinošo vienu izplatības ierobežošanā, ātrumpārkāpēju kontroli un citiem jautājumiem.
Diskutējot par problēmām, kas saistītas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta tehnikas piebraukšanu pie daudzstāvu ēkām pa iekšējām ielām un piebraucamajiem ceļiem, puses vienojās par pasākumu plānu šīs problēmas daļējam risinājumam, kuram ir rekomendējošs raksturs Vienlaikus pašvaldību pārstāvji atzīmēja, ka centralizēti šo problēmu atrisināt ir neiespējami. Vairums pašvaldību administratīvajās teritorijās iekšpagalmu piebraucamie ceļi neatrodas uz pašvaldībai piederošiem vai piekrītošajiem zemes gabaliem, jo tie pieder privātpersonām, kuras īpašuma tiesības atguvušas zemes reformas rezultātā. Līdz ar to izskanēja aicinājums deleģēt pašvaldībām tiesības noteikt stingrāku regulējumu saistošajos noteikumos, paredzot tiesības pašvaldības policijai kontrolēt un sodīt ceļa zīmju izvietošanu, kā arī dodot deleģējumu vietējām pašvaldībām tiesības veidot lokālās komisijas, kuru sastāvā ietilptu VUGD, VAS „Latvijas Valsts ceļi”, pašvaldības un ēku apsaimniekotāju pārstāvji.
Plašas diskusijas izraisījās par iespējām iesaistīt pašvaldības transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontrolē, izmantojot fotoiekārtas vai videoiekārtas. Saeima 2013.gada 21.novembrī pieņēma likumu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, nosakot Valsts policijas un valsts akciju sabiedrības „Ceļu satiksmes drošības direkcija” kompetenci tehnisko līdzekļu uzstādīšanā, lai ar tiem, neapturot transportlīdzekli, fiksētu administratīvos pārkāpumus ceļu satiksmē. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumā ietverto regulējumu ceļu satiksmes drošības uzraudzības funkcija pilnībā ir nodota Valsts policijas kompetencē. Latvijas Pašvaldību savienība aicināja izvērtēt iespējas šo funkciju veikt arī pašvaldībām, jo atsevišķas pašvaldības ir izteikušas vēlmi pašas iegādāties fotoradarus un izvietot to savas pašvaldības teritorijā. Arī Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde sanāksmē izteica viedokli, ka nereti Valsts policijas klātbūtne pašvaldībās, lai regulētu ātrumpārkāpējus, nav pietiekama, tāpēc pašvaldības un pašvaldību policijas ir ieinteresētas arī pašas cīnīties ar ātrumpārkāpējiem. Līdz ar to puses vienojās, ka Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju un LPS tuvākajā laikā izvērtēs iespēju iesaistīt ceļu satiksmes uzraudzībā un tehnisko līdzekļu uzstādīšanā pašvaldības un nepieciešamības gadījumā sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, kas regulē to izmantošanas kārtību.
Darba kārtībā nākamais jautājums – pašvaldības un Valsts policijas sadarbība apreibinošo vielu izplatības apkarošanā. Izskatot šo jautājumu, IeM un LPS vienojās:
- Pieņemt zināšanai Valsts policijas sniegto informāciju.
- Aicināt pašvaldības, jo īpaši tās, kurās nav pašvaldības policija, uzdot pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un bāriņtiesu darbiniekiem, informēt Valsts policiju par jauno psihoaktīvo vielu lietotājiem.
- Informēt iedzīvotājus (t.sk. caur pašvaldību mājaslapām) par iespēju izmantot IeM sniegto pakalpojumu “Informācija par nelegālā alkohola, cigarešu un narkotiku tirdzniecības vietām”, kur iespējams ziņot par tirdzniecības vietām.
Vēl sarunās puses pievērsās Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošām valsts informācijas sistēmām, tajā skaitā Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmai, jeb NPAIS un pašvaldību tiesībām iegūt ziņas no tām. Abas puses vienojās pašvaldības aicināt vairāk izmantot Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmas iespējas, savukārt IeM Informācijas centrs apņēmās rīkot papildus apmācības pašvaldībām par NPAIS.
Noslēgumā LPS un IeM sprieda par likumprojektu „Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums” un vienojās, ka tuvākajos mēnešos LPS Tehnisko problēmu komitejā nepieciešams organizēt sanāksmi ar Iekšlietu ministrijas, VUGD un Krīzes kontroles centra pārstāvjiem parpamatprincipiem, kas ievērojami pieprasot Ministru kabinetam izsludināt ārkārtējo situāciju, kā arī rīcību ārkārtējās situācijas laikā un pēc tās darbības beigām
Informāciju sagatavoja