Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (turpmāk – LPPA) vadība otrdien, 10. jūnijā tikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Romānu Naudiņu, kā arī Kultūras ministrijas pārstāvjiem un sarunā uzstāja uz nepieciešamību Eiropas Savienības fondu līdzekļus pārdalīt proporcionāli taisnīgāk un lēmumu pieņemšanā ciešāk sadarboties ar pašvaldībām.
Nacionālajā attīstības plānā piekraste ir noteikta kā nacionāla vērtība un viens no Latvijas attīstības virzītājspēkiem. Sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (turpmāk – VARAM) izstrādātas un valdība pieņēma Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam. To īstenošanai bija paredzēts finansējums sākotnējā ES fondu sagatavošanas periodā.
Taču, saskaņā ar koalīcijas lēmumu, Piekraste tika iekļauta Kultūras ministrijas pārziņā esošajā specifiskajā attīstības mērķī, kas paredz veicināt reģionālo attīstību, sekmējot starptautiski nozīmīga kultūras un dabas mantojuma un ar to saistīto pakalpojumu ilgtspējīgu attīstību.
Līdz ar to piekrastes attīstībai no iecerētajiem līdzekļiem paredzēta krietni vien mazāka summa, nekā sākotnēji plānots un otrdien sarunā ar ministru izskanēja, ka no programmā iezīmētajiem 35 miljoniem eiro tie varētu būt apmēram 20% - piekrastes pašvaldību ieskatā nepieņemami maz. Taču procentuālais sadalījums vēl būtu nopietni diskutējams. Pārējā summa iezīmēta kultūras objektiem.
LPPA priekšsēdis Māris Dadzis sarunā uzsvēra, ka piekrastē dabas un kultūras vērtības ir nesaraujamas un kopīgi veido vidi, kas piesaista tūristus un rada ienākumus vietējiem iedzīvotājiem, piekrastes infrastruktūru izmanto ne tikai kādas konkrētas pašvaldības, bet gan visas Latvijas iedzīvotāji un ārvalstu tūristi. Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam visa piekraste noteikta kā Latvijas tūrisma eksportam konkurētspējīga teritorija.
“Mūsu ieskatā šāda pieeja finansējuma pārdalei ir nepieņemama, turklāt nav arī skaidrs, kurš un kā par šo pārdali lemj, jo pašvaldības šajā procesā nav iesaistītas,” atzīmē M. Dadzis.
Pašvaldību pārstāvji uzsver, ka LPPA līdzīgi kā VARAM, iestājas par divām atsevišķām kārtām programmas īstenošanai, nodalot noteikta apjoma finansējumu piekrastei.
Publiskās infrastruktūras uzlabošana 496 km garajā piekrastē plānota kompleksi attīstāmās vietās, lai sekmētu uzņēmējdarbību, panākot, ka tiek izveidotas darba vietas saistībā ar tūrisma produktu izveidi, pakalpojumiem, tradicionāliem uzņēmējdarbības veidiem. Lai ieguvēji būtu gan iedzīvotāji, uzņēmēji un atpūtnieki, nepieciešama sadarbība starp valsti, pašvaldībām, komersantiem un visu ieinteresēto pušu, tai skaitā ES fondu, atbalsts piekrastes pašvaldību attīstības programmās noteiktajiem teritoriāli integrētajiem attīstības pasākumiem.
Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs un LPPA valdes loceklis Dagnis Straubergs atzīmēja, ka šāda pieeja finansējuma pārdalē rada īpašu neizpratni arī tādēļ, ka pašvaldības patlaban savu iespēju robežās apsaimnieko pludmales, kas juridiski ir valsts īpašums. Jautājums par pludmales īpašumtiesībām nav atrisināts jau vairāk nekā desmit gadus un pašvaldības cer, ka skaidrību šajā jautājumā vismaz daļēji varētu viest Saeimā iesniegtais Zemes pārvaldības likums.
Sarunā ar R. Naudiņu un VARAM speciālistiem pašvaldību pārstāvji bija vienisprātis, ka paralēli likuma skatīšanai Saeimā jāmeklē arī citi risinājumi, kā nodrošināt gan pludmales ikdienas apsaimniekošanu, gan pludmales infrastruktūras attīstību.