Trešdien, 27. augustā notika Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas sarunu pirmā kārta, kurā LPS vadība un pašvaldību pārstāvji uzklausīja ministrijas informāciju par nākamā gada budžeta veidošanas plānu un makroekonomisko situāciju.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis uzsver, ka šī informācija ir būtiska, lai LSP kā viens no valdības partneriem varētu gatavoties sarunām par 2015. gada budžetu, kuras norisināsies ar jauno Ministru kabinetu pēc Saeimas vēlēšanām.Vienlaikus Jaunsleinis atzīmēja, ka pašvaldības satrauc partiju solījumi par dažādu atvieglojumu palielināšanu, jo jau patlaban ir izskanējuši dažādi partiju solījumu, kuru ietekmi uz budžetu Finanšu ministrija nav aplēsusi, piemēram, neapliekama minimuma palielināšana, kas var daudz būtiskāk ietekmēt pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, nekā paša nodokļa likmes samazināšana.
/Foto: Finanšu ministrija/
Finanšu ministrs Andris Vilks pēc sarunām pauda: “Ņemot vērā LPS nozīmīgumu pašvaldību interešu un jautājumu pārstāvēšanā, LPS bija pirmā starp visiem valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kuri tika iepazīstināti ar aktuālāko mūsu valsts makroekonomisko situāciju, bet ministrija plāno turpināt sarunas arī ar citiem partneriem. Vēlos pateikties LPS par līdzšinējo sadarbību iepriekšējo gadu budžetu izstrādes un pieņemšanas laikā, jo tikai ar savstarpēju izpratni un kopīgu darbu mēs varam panākt, ka Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis pakāpeniski uzlabojas”.
Finanšu ministrijas sniegtā informācija par makroekonomisko situāciju:
Ekonomiskās izaugsmes pazemināšanos šī gada 1. ceturksnī lielā mērā noteica īstermiņa faktori, tajā skaitā kritums metālu ražošanas apjomos un zemāks pieprasījums pēc energoresursiem siltās ziemas dēļ. Otrajā ceturksnī Latvijas ekonomikas attīstību sāka negatīvi ietekmēt saspīlētā ģeopolitiskā situācija - jāatzīmē, ka Krievijas sankciju tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir minimāla.
Pamatojoties uz aktuālāko situāciju, FM ir pārskatījusi izaugsmes prognozes Latvijai 2014. gadā uz 2,9% un 2015. gadā uz 2,8%, bet inflācijas prognozes attiecīgi uz 0,8% un 2,4%.Savukārt, kas attiecas uz pašvaldību budžeta nodokļu izpildi, 2014. gada 7 mēnešu pašvaldību budžeta plāns ir izpildīts ļoti labi - par 101,9%, līdz ar to plāna pārpilde ir 14,3 miljoni eiro, savukārt valsts budžeta plāns netika izpildīts par 0,2% jeb 5,1 miljoniem eiro.
Pašvaldību budžetā lielākā pārpilde, salīdzinot ar plānu, ir nekustamā īpašuma nodoklim (NĪN) (+15,0 miljoni eiro jeb 13,7%). NĪN pārpildi ietekmēja nekustamā īpašuma kadastra vērtību pieaugums un nodokļu maksātāju laicīgā NĪN nomaksa, kad daļa nodokļu maksātāju 1. ceturksnī jau veica maksājumus par visu gadu, nesadalot maksājumus pa ceturkšņiem.
Tāpat FM norādīja, ka saskaņā ar Stabilitātes programmas prognozēm, pašvaldību budžetā plānotie nodokļu ieņēmumi 2015. gadā ir 1 313,1 miljons eiro, 2016. gadā - 1 344,0 miljoni eiro, bet 2017. gadā - 1 411,9 miljoni eiro (pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem attiecīgi 2,2%, 2,4% un 5,1%). Pašvaldību budžetā tiek ieskaitīti 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.Attiecībā uz pašvaldību aizņemšanās un ilgtermiņa saistību uzņemšanās iespējām, Valsts kase jau šobrīd nodrošina aizņēmumus ar vēsturiski zemākajām likmēm – zem 0,5%.