Latvijas delegācijas Eiropas Savienības (ES) Reģionu komitejā vadītājs Andris Jaunsleinis Briselē (Beļģija) piedalījās trio prezidentūru ES Padomē pārstāvju un Itālijas, Latvijas un Luksemburga delegāciju Reģionu komitejā vadītāju tikšanās ar Reģionu komitejas priekšsēdētāju Mišelu Lebrēnu (Michel Lebrun), lai paustu viedokli pašvaldību iesaistīšanos trio prezidentūru – Itālijas, Latvijas un Luksemburgas - izvirzīto darba prioritāšu īstenošanā līdz 2015. gada decembra beigām.
/Latvijas delegācijas ES RK vadītājs A. Jaunsleinis (no kreisās) un LR Pastāvīgā pārstāve ES I. Juhansone/
Runājot par ES struktūrfondu finansējuma plānošanu un izmantošanu, Andris Jaunsleinis savā uzrunā uzsvēra nepieciešamību birokrātiju nomainīt pret atbildību un vairāk iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības jebkuru lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā un īstenošanā. „Mēs esam izveidojuši sistēmu, kurā galvenais ir mācēt veiksmīgi atskaitīties. Taču mums vairāk jāuzsver rezultāts, lai projekta pieteicējs varētu atbildēt, ka šis projekts sniedz ilgtspējīgu rezultātu. Ieklausoties pašvaldību viedoklī Eiropas Savienības institūcijām būs mazāk iespēju kļūdīties nekā tad, ja lēmumi tiek pieņemti tikai centrālo valdību līmenī,” norādīja Latvijas delegācijas vadītājs. Viņš arī uzsvēra, ka tikai Eiropas Savienība var būt konkurētspējīga ar ASV un Ķīnu, kas arī nepārtraukti attīstās.
Arī Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā Ilze Juhansone uzsvēra, ka nekad iepriekš no Eiropas Savienības kohēzijas politikas nav gaidīta tik liela ietekme uz izaugsmi ne tikai katrā reģionā, bet visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus Juhansone norādīja, ka patlaban lielākais izaicinājums dalībvalstīm un reģioniem ir veiksmīgi ieviest struktūrfondu plānošanas dokumentus: „Mums nepieciešamas efektīvas institūcijas, kas spēj pamatot katru reformu, katru projektu, koncentrējoties ne tikai uz formalitātēm, bet gan uz būtību.” Viņa pauda pārliecību, ka tiesību aktos veiksmīgas kohēzijas politikas īstenošanai iestrādāti visi nepieciešamie priekšnosacījumi, proti, stratēģiska izvēle un koncentrēts finansējums mijiedarbībā ilgtspējīgu fiskālo politiku.
Latvijas prezidentūra ES Padomē, kas ilgs no 2015. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam, turpinās sekot progresam struktūrfondu programmēšanas dokumentu apstiprināšanai un turpinās diskusiju par labākas pārvaldības veicināšanu. Tāpat turpināsies darbs pie trio prezidentūru kopīgās prioritātes par mazo un vidējo pilsētu ekonomiskās attīstības potenciāla, kas ne vienmēr tiek izmantots visefektīvākajā veidā.