Iecavā piektdien aizvadītas Novadu dienas uz kuram pulcējās vairāki desmiti pašvaldību vadītāju un speciālistu, lai spriestu par izglītības jomas jautājumiem, sociālo uzņēmējdarbību un kooperāciju, kā arī deinstitucionalizāciju.
Latvijas Novadu apvienības priekšsēdētājs, Auces novada domes vadītājs Gints Kaminskis atzīst, ka šis ir vērtīgs pasākums, kurā pašvaldībām ir iespēja izdiskutēt tām sasāpējušos jautājumus, lai pēcāk kopīgi ar Latvijas Pašvaldību savienību tiem meklētu risinājumu.
Izglītības jautājumu darba grupā notika tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadošajiem speciālistiem, ar kuriem pārrunāta gan pedagogu atalgojuma sistēma, mācību saturs, jaunās izglītības vadlīnijas un skolu tīkla attīstība. LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja, Jaunpils novada pašvaldības vadītāja Ligita Gintere pauda, ka virknē no šīm jomām ir lielu pārmaiņu priekšā un ļoti daudz kas būs atkarīgs no domāšanas maiņas skolās un arī pašvaldībās. "Gan par pedagogu atalgojumu, gan izglītības institūciju tīklu. Ir jādomā citādāk un tas nemaz nav tik vienkārši, domāšanas maiņa vienmēr notiek ilgi, grūti, taču tas ir nepieciešams," viņa atzina. "Mums ir jāiniciē šī radošā dzirksts, jaunas idejas un arī pašiem ar tām jāstrādā," teica L. Gintere.
Vēl viens no darba blokiem bija veltīts sociālajai uzņēmējdarbībai un kooperācijai. Tehnisko problēmu komitejas priekšsēdētājs, Rundāles novada pašvaldības vadītājs Aivars Okmanis informēja, ka kopumā darba grupa bija vienisprātis, ka teritorijās, kurās uzņēmējdarbība nav tik plaši attīstīta, ir nepieciešama pašvaldību iesaistīšanās kooperatīvu veidošanā, sniedzot administratīvu un juridisku atbalstu. "Kooperatīvu veidošanai ir nepieciešami domubiedri, veidot kooperatīvu kustību no apakšas, ir vajadzīgs līderis, kam ne vienmēr ir jābūt pašvaldības darbiniekam," par darba grupā diskutēto stāstīja A. Okmanis.
Sarežģītāka situācija ir ar sociālo uzņēmējdarbību, īpaši ņemot vērā, ka pašvaldības tieši iesaistīties komercdarbībā nedrīkst, turklāt nav nemaz viennozīmīgas definīcijas, kas tad ir sociālā uzņēmējdarbība. Darba grupa bija vienisprātis, ka nepieciešams panākt izmaiņas likumos, lai pie konkrētiem nosacījumiem ļautu pašvaldībām attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, īpaši, ja privātais sektors kādā konkrētā jomā nav ieinteresēts strādāt.
Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs un Talsu novada pašvaldības vadītājs Aivars Lācarus ziņoja par pārrunāto Sociālo jautājumu darba grupā, kur galvenās diskusijas bija par deinstucionalizāciju, jeb valsts sociālās aprūpes iestādēs esošo klientu iekļaušanos sabiedrībā. Galvenās mērķauditorijas ir bērni ar īpašām vajadzībām, bērni bez vecākiem un personas ar garīgiem traucējumiem. Par pirmajām divām mērķauditorijām lielākoties darba grupas dalībnieki bija vienisprātis, ka neraugoties uz dažādām problēmām, kas ar to saistītas, deinstitucionalizācija un iekļaušanās sabiedrībā ārpus aprūpes iestādēm ir veicināma un atbalstāma. Savukārt par personām ar garīga rakstura traucējumiem diskusijas bija smaga. “Kopīgi mums ir jāsakārto plānošanas dokumenti, sociālo pakalpojumu plāns reģionos un pašvaldībās, nepieciešama ciešāka informācijas apmaiņa ar Labklājības ministrijas iestādēm, ir nepieciešama sociālo darbinieku izglītošana, atbalsts,” stāstīja Lācarus.
“Mums ir daudz jautājumu, šī nav tikai sociāla problēma, te ir ļoti daudz dažādu aspektu un tie nav tikai institucionāli, ir jāmainās arī sabiedrības attieksmei pret šiem cilvēkiem, lai mēs visi varētu viņus pieņemt,” pauž A. Lācarus.