Latvijas Pašvaldību savienības valde ceturtdien, 13. janvārī tikās ar Finanšu ministrijas amatpersonām un finanšu ministru Jāni Reiru, lai apspriestu nākamā gada budžetu un vienošanās-domstarpību protokolu, kas ir būtiska valsts budžeta likumprojektu paketes sastāvdaļa.
LPS uzsver, ka par pašvaldību stabiliem ienākumiem un līdzvērtīgu reģionu attīstību ir jādomā ilgtermiņā, savukārt Finanšu ministrijas piedāvājums par 6,5 miljonu eiro papildus novirzīšanu pašvaldībām ar zemākajiem ienākumiem pašvaldību izlīdzināšanas fonda ietvaros ir uzskatāms tikai par īstermiņa risinājumu.
/Foto: Finanšu ministrija/
Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauž, ka mazāk turīgo pašvaldību atbalsts ir reģionālās attīstības jautājums un to nevar vienkārši, pēc ugunsgrēka dzēšanas principa, risināt ar šādiem vienreizējiem piešķīrumiem.
“Ir vajadzīgi ieguldījumi šo teritoriju attīstībā, palīdzība investoru piesaistē, darba vietu radīšanā nevis šādi īstermiņa piedāvājumi,” pauž Jaunsleinis. No vienas puses ir pozitīvi, ka vismaz kaut kas tiek piešķirts, bet ir jāskatās ilgtermiņā.
Jāņem vērā arī tas, ka lēmumam no nākamā gada līdz 360 eiro celt minimālo darba algu uz pašvaldību budžetiem būs būtiska ietekme, kopsummā šī lēmuma izpildei pašvaldībām būs jārod vismaz 25 līdz 30 miljonu eiro. Turklāt jāuzsver Vidējā darba samaksa pašvaldībās ir apmēram par 40% zemāka nekā vidējā darba samaksa valsts pārvaldē.
LPS sarunās uzsvēra, ka atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai ir jānodrošina pašvaldībām stabila, prognozējama un funkcijām un pienākumiem atbilstoša ieņēmumu bāze. LPS norāda uz nepietiekamiem finanšu resursiem pašvaldību funkciju un pienākumu īstenošanai, darbaspēka nodokļa reformas negatīvo ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā rezultātā pēdējo trīs gadu laikā pašvaldību ieņēmumu bāze samazinājusies par vairāk nekā 140 miljoniem eiro.
Turpinās arī tendence pašvaldībām uzlikt jaunus pienākumus bez finansiāla seguma vai “piespiest” pašvaldībām daļēji finansēt pasākumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, LPS protokolā prasa pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli par labu pašvaldībām. Vienlaikus LPS uzsver, ka pašvaldībām piekrītošā nodokļu ieņēmumu daļa ir jāpalielina ik gadu, kā arī būtiski ir turpmāk sarunas ar pašvaldībām par šiem jautājumiem nākamajam budžeta gadam rīkot līdz jauno politikas iniciatīvu izskatīšanai Ministru kabinetā. Pašvaldības ir satrauktas un neapmierinātas, ka patlaban ar tām sarunas tiek rīkotas tikai tad, kad lēmumi par nākamā gada budžetu lielā mērā jau ir pieņemti un iespējas panākt būtiskas izmaiņas ir minimālas.
Sarunas ar Finanšu ministriju turpināsies nākamnedēļ, 22. novembrī, pēc kā 9. decembrī Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē plānots lemt par Ministru kabineta un LPS 2015. gada vienošanās un domstarpību protokola apstiprināšanu.