Pagājušajā nedēļā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) rīkotā videokonference par deinstuticionalizācijas jautājumiem, kas vērsti galvenokārt uz divām personu grupām – ārpusģimenes aprūpē esoši bērni un bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem.
Latvijas Pašvaldību savienība norāda, ka deinstuticionalizācijas sakarā vēl ir daudz neatbildētu praktisku jautājumu, tajā skaitā par jaunās dzīvesvietas izvēli klientiem, pastāvīgu uzraudzību, medikamentu lietošanu un to, kādas datu bāzes nodrošinās informācijas piegādi pašvaldību sociālajiem dienestiem.
Tāpat ir jātiek skaidrībā par kvalitatīviem pakalpojumiem, pc tam, kad klients ir pametis sociālās aprūpes institūciju - “sociālā mentora” pieejamība, veselības un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi.
Un tas vēl nav viss – svarīgi ir saprast, kādi ir pakalpojuma attīstīšanas principi, kā klientiem plānots nodrošināt medicīnisko aprūpi un kā risināt situācijas, ja pēc kāda laika cilvēkam tomēr ir jāatgriežas sociālās aprūpes institūcijā.
Jebkurā gadījumā deinstitucionalizācija un sociālās aprūpes centru slēgšana nedrīkst būt pašmērķis. Valsts atbildība un budžeta finansējums par slimiem un bezpalīdzīgiem cilvēkiem nevar tikt pārlikts uz pašvaldību pleciem un ir nopietni jādomā par veselības pakalpojumu apjomu un pieejamību.