Uzturot spēkā ilggadēju tradīciju, Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) biedri gada pirmo sanāksmi 7. janvārī, Rīgā veltīja vienam no pašiem svarīgākajiem vietējās varas normālas darbības priekšnoteikumiem – finansēm.
Šoreiz gan saruna netika orientēta tikai uz pašvaldību interesēm un iespējām, bet daudz plašāk, jo Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks ieskicēja Latvijas ekonomikas tendences 2014.-2016. gadā. Turklāt jau ievaddaļā eksperts uzsvēra, ka objektīvie skaitļi reizumis tiks interpretēti subjektīvi. Izpilddirektori radoši uztvēra referenta piebildi, ka pašam neesot pārāk interesanti atkārtoti skaidrot situāciju, kaut arī atšķirīgai auditorijai, tāpēc urķīgu jautājumu lavīna plānoto 1,5 stundu robežu nemanot aizvēla par stundu tālāk.
M. Kazāka prezentācijas ievadlapas moto bija: “Pārslēdzamies uz lēnāku ātrumu!” To zina katrs, kurš kaut nedaudz seko līdzi Latvijas notikumiem, galvenokārt – ekonomikā. No krīzes izķepurojāmies, diemžēl uz ilgstošu izaugsmi cerēt nevaram. “Zemākajos zaros ābolus esam novākuši, tie, kas atrodas augstāk, prasa vairāk laika un piepūles.” Tomēr labā ziņa, kuru pauda analītiķis, bija tā, ka, sākoties nule pārciestajai krīzei, kritiens no trekno gadu karaliskās dzīves būtu salīdzināms ar piezemēšanos no desmitā stāva, turpretim tagad – necilo uzlabojumu iespējamais zaudējums nākotnē būtu vien salīdzinoši mazāk sāpīga lejupslīde no otrā stāva.
/Mārtiņš Kazāks, "Swedbank"/
Atšķirībā no ASV, kas nupat jau veiksmīgi izķepurojusies no krīzes, Eiropai klājas grūti, jo ekonomika turpina un turpinās vārguļot. Dolāra vērtība augs, eiro diemžēl ne. Pēdējā laikā veiksmīgs izrāviens izdevies Lielbritānijai, turpretim mūžsenā veiksminiece Somija stagnē jau vairākus gadus, ietekmējot tai cieši “pielaulātos” kaimiņus Igaunijā, kas savukārt skar visas Baltijas valstis. Tā nav diža atklāsme, ka Eiropas izaugsmi sāpīgi skāra Krievijas un Ukrainas konflikts. Latvijā to visvairāk izjuta uz Krievzemes tirgu orientētie uzņēmumi. Naftas un benzīna cenu spējais kritums ir bezgala vājš plāksteris zaudētajiem ieņēmumiem. Tomēr pozitīvi, ka pamazām daudzi uzņēmumi meklē citus tirgus, neliekot visas “olas” vienā neprognozējamas dižvalsts “groziņā”.
Mārtiņš Kazāks uzsvēra, ka dot noderīgus padomus pašvaldībām viņš nespēj, tomēr atzina, ka vienīgais būtiskais ienākumu avots tām bija un paliks iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nekustamā īpašuma nodokļa ietekme ir niecīga, turklāt allaž, piedomājot par nākamo vēlēšanu rezultātiem, ar tā atlaidēm tiek cītīgi manipulēts. Zemie kredīta procenti ir vilinoši, bet jēga naudas ieguldījumiem būs tikai tad, ja to investēs izglītībā vai radīsies jaunas darba iespējas. Neskaitāmās sporta halles un tautasnami, kas tika uzcelti vai atjaunoti, sildot ekonomiku, diemžēl daudzās pašvaldībās tagad rada apsaimniekošanas problēmas, nevis uzvaras laurus.
Ekonomikas analītiķis daudzos gadījumos atzina pašvaldību nevēlēšanos veikt nepieciešamus sāpīgos griezienus tieši vēlēšanu dēļ, bet... apburtais loks tādēļ nav pārraujams. M. Kazāks mudināja būt izlēmīgākiem, samazinot kadrus. “Krīzei sākoties, valdības vadītājs kopā ar pedagogu arodbiedrību vienojās nesamazināt skolotāju skaitu, bet visiem apcirpt algas. Tā visus lēma nabadzībai, kaut gan, krīzei beidzoties, bez darba palikušajiem būtu pavērušās iespējas pārkvalificēties un atrast jaunu perspektīvu darbavietu.” Tik zemu bezdarba līmeni kā pašlaik referents drīzā nākotnē nesolīja, tāpēc esot pēdējais brīdis izmantot šo iespēju.
Darbaspēka aizplūšana joprojām turpinās. Lai to apturētu, Mārtiņš Kazāks nepārprotami prognozē algu kāpumu, kas liks celt darba ražīgumu. To nevarēs panākt, audzējot cenas, tāpēc nāksies atlaist strādājošos. Interesanti, ka potenciālos viesstrādniekus viņš iesaka meklēt Ukrainā, jo ukraiņi mūsu mentalitātei radniecīgāki nekā tālumnieki. Krievijas krīzes patieso ietekmi uzņēmēji sajutīs tikai 2016. gadā, tāpēc pašiem jāizlemj, kādu labklājības valsti mēs gribam.
Aicinām iepazīties ar M. Kazāka prezentāciju (PDF).
Raksta autore - Daina Oliņa