Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir gandarīta, ka, pēc vairāk nekā gadu ilgušām diskusijām, Ekonomikas ministrija beidzot paudusi atbalstu LPS viedoklim, ka 2014. -2020. Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā atbalsts rūpniecības uzņēmumiem reģionos tomēr jāparedz arī grantu veidā.
Līdz šim bija iecerēts, ka atbalsts tiks paredzēts tikai ar finanšu instrumentu palīdzību, bet ņemot vērā reģionu attīstības tendences LPS iestājās par valsts attīstības programmas ar grantu instrumentu izstrādi, kas paredzēti tieši rūpniecības un apstrādes uzņēmumiem reģionos, lai veicinātu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanā.
Taču vienlaikus LPS norāda uz virkni neatrisinātu problēmu. Piemēram nav sagatavots izvērtējums par to, kāpēc bankas nefinansē ES fonda projektus, piemēram, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIIA) atbalstītus grantu projektus reģionos. Jāpiezīmē, ka par komercbanku pasivitāti tautsaimniecības kreditēšanā savas bažas ir paudusi arī Latvijas Banka.
“Šo nepatīkamo tendenci apliecina ne tikai statistikas dati, bet arī gaužām nelielā banku interese par iespējām izmantot eirozonas bankām pieejamos mērķētas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas jeb TLTRO līdzekļus, kas apstiprina faktu ka finanšu līdzekļi bankām pietiek, bet ir citi un daudz nopietnāki apsvērumi kāpēc bankas ir piesardzīgas” pauž LPS padomniece uzņēmējdarbības jautājumos Andra Feldmane.
Latvijas bankas šīs programmas ietvaros no Eiropas Centrālās bankas varēja un var aizņemties 560 miljonus eiro par ļoti zemu procentu likmi - tikai 0,15%, taču bankas šo iespēju izmanto visai pasīvi - pirmajā kārtā tās pieprasījušas vien 25 miljonus eiro. Bankas atsaucas, ka nav labu projektu.
Savukārt mazo un vidējo uzņēmumu sadaļā trūkst izvērtējuma par apstākļiem, kas kavē pāreju uz jaunām augstāka eksporta ienesīguma aktivitātēm neliela un vidēja uzņēmumus reģionos.
“Zinot, ka MVU reģionos saskaras ar daudz stingrākiem kreditēšanas nosacījumiem nekā Rīgas un lielie uzņēmumi, kur stingrāki kreditēšanas nosacījumi ir saistīti ar augstākām aizņēmuma procentu likmēm, īsākiem atmaksas termiņiem un paaugstināta pieprasījuma pēc papildus nodrošinājuma, LPS redz šeit tirgus nepilnību saistībā ar atšķirīgu finansējuma pieejamību MVU reģionos un Rīgas, lieliem uzņēmumiem,” skaidro A. Feldmane.
Kopumā LPS uzskata, ka patlaban nav izstrādāta kompleksa uzņēmējdarbības finanšu resursu atbalsta sistēma, kas visefektīvākā veidā ļautu sasniegt gan mikrolīmeņa rezultatīvos rādītājus, gan makrolīmeņa mērķus ierobežotu publisko finanšu resursu apstākļos.
Tā kā EM konceptuāli ir piekritusi LPS priekšlikumam ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā paredzēt atbalstu granta instrumentu veidā tieši rūpniecības uzņēmumiem reģionos iekārtu iegādei, lai veicinātu jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanā, tad LPS rosina šo apņemšanos nostiprināt arī konkrēta Uzraudzības komitejas lēmuma veidā.
Ar pilnu LPS iebildumu vēstuli var iepazīties šeit (PDF).
Plašāka informācija:
Andra Feldmane
Padomniece uzņēmējdarbības jautājumos
Latvijas Pašvaldību savienība
Mazā Pils iela 1, Rīga, LV-1050
Tālr.: 67508565, 29423295
andra.feldmane@lps.lv