Uz savu pirmo sēdi šogad otrdien, 13. janvārī pulcējās Latvijas Novadu apvienības valde un tās laikā pašvaldību vadītāji uzklausījas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktora Aivara Draudiņa informāciju par valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla attīstību pašvaldībās un tam pieejamo finansējumu 2015. gadā.
Pērn pirmajā pilotprojektā jaunās iespējas izmēģināja piecās atšķirīga statusa pašvaldībās (Daugavpilī un Valmierā, Rojā un Aucē, kā arī Rīgā). Secinājumi ir visai cerīgi – iedzīvotāji novērtēja iespēju taupīt laiku un naudu, apmeklējot vienotu klientu apkalpošanas centru, nevis klejot starp valsts un pašvaldību iestādēm, lai saņemtu sev vajadzīgo pakalpojumu.
Protams, savas atziņas izdarīja arī ministrijas speciālisti, piemēram, par to, cik nozīmīgs ir pat apkalpošanas centra novietojums. Aucē, kur jaunos pakalpojumus iedzīvotāji varēja saņemt domes ēkā, apmeklētāju bija daudz. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādināja, ka pilotprojekta pašvaldību darbu būtiski apgrūtināja nepieciešamība slēgt daudzus līgumus ar katru valsts iestādi atsevišķi.
2015. gadā pakāpeniski tiks uzsākta valsts un pašvaldību vienoto klientu centru izveide 89 novadu nozīmes un 21 reģionālās nozīmes centros, bet līdz 2020.gadam arī deviņos nacionālās nozīmes attīstības centros.
To paredz 6. janvārī valdībā apstiprinātie VARAM izstrādātie grozījumi Koncepcijā par publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidi.
Šogad iecerēts sākt pilotprojekta otro kārtu 50 pašvaldībās. Piešķirtos līdzekļus sadalīs atbilstoši MK noteikumiem pēc to izstrādāšanas, tomēr pilotpašvaldību atlasē ministrija cer uz auglīgu sadarbību ar LPS.
Valdes locekļi rosināja, ka atlasei vajadzētu ņemt vērā vismaz divus kritērijus – teritorijas lielumu un iedzīvotāju skaitu, kā arī galveno vērību veltīt pierobežas pašvaldībām, kur iedzīvotājiem līdz pakalpojuma saņemšanai nākas mērot vistālāko ceļu. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks uzskatāmības labad minēja piemēru ar kaimiņos esošo Aizkraukles novadu. Aizkraukle ir neliela un kompakti veidota pilsēta, kurā nav problēmu pat kājām apstaigāt vairākas valsts iestādes, turpretim Jaunjelgavā, kur valsts pakalpojumi faktiski nav pieejami, centram būs cita vērtība.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis ironiski piebilda, ka pēdējos gados valstiskā mērogā tika darīts viss, lai no pilsētas “aizvāktu” visus valsts pakalpojumus. Vai tagad atsāksies centrbēdze? Valdes kopējais viedoklis: katra pilotprojektam izvirzāmā pašvaldība ir atsevišķi vērtējams gadījums, tāpēc ir gatavi sadarboties ar VARAM. Tomēr mūsdienu virtuālās saziņas laikmetā ideāli būtu, ja iedzīvotāji varētu attālināti izmantot vienotā centra pakalpojumus katrā pagasta pārvaldē, nemaz nebraucot uz novada centru.
Valdes locekļi vēlējās precizēt, kurus valsts pakalpojumus paredzēts iekļaut vienoto apkalpošanas centru piedāvājumā. Līdztekus pašvaldības pakalpojumiem iedzīvotāji un uzņēmēji centros varēs saņemt septiņu pieprasītāko valsts pārvaldes iestāžu – Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (pilotprojekts uzrādīja VSAA līdera pozīcijas iedzīvotāju ieinteresētības ziņā), Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Uzņēmumu reģistra, Valsts zemes dienesta un Lauku atbalsta dienesta pakalpojumus. Turklāt apkalpošanas centros apmeklētājiem palīdzēs arī izmantot portālu www.latvija.lv.
Lemjot par Novadu apvienības valdes darba grafiku, klātesošie vienojās tikties LPS katra mēneša pēdējā piektdienā, pulksten 10.00. Par Novadu apvienības pārstāvjiem Finanšu ministrijas konsultatīvajā padomē izvirzīja valdes priekšsēdētāju Gintu Kaminski (Auces novads), Cildu Purgali (Beverīnas novads) un Aleksandru Lielmežu (Mālpils novads). Sēdes dalībnieki uzdeva Kurzemes reģionam deleģēt savu pārstāvi LPS Valdē un Novadu apvienības valdē Saeimā ievēlētās Nellijas Kleinbergas vietā.
Raksta autore: Daina Oliņa