Mājinieku “rīcības grupu” dienas gaitā vadīja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods. Viņš arī iepazīstināja ar 750 gadus jaunās pilsētas pieredzi “Pilsētu mēru pakta” vienošanās izpildē. Jelgavnieki, akceptējot šo paktu, brīvprātīgi apņēmušies palielināt energoefektivitāti un maksimāli izmantot atjaunojamos energoresursus. Runātājs analizēja ielu apgaismojuma attīstību, pirmos secinājumus par elektromobiļiem, atgādināja Jelgavas veiksmes dzīvojamo ēku siltināšanā, jo 2010. un 2014. gadā divi šīs pilsētas nami ieguva titulu “Energoefektīvākā ēka Latvijā”. Arī daudzdzīvokļu namu iemītnieki ir pelnījuši pēc siltināšanas dzīvot vizuāli izskatīgās ēkās ar maksimālu komforta līmeni. Diemžēl pēdējā laikā apdraudēts labā aizsākums finansējums, tāpēc J. Strods mudināja “runasvīrus” atgādināt lielās politikas spēlētājiem, ka tautas intereses jāstāda augstāk par banku lobiju. Bet klātesošajiem kolēģiem lika pie sirds neaizmirst bezgala svarīgu siltināšanas sastāvdaļu – pareizu ventilācijas sistēmu.
Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga iepazīstināja komitejas locekļus ar projektu “Kampaņa zema oglekļa pašvaldību attīstībai”, kura pamatā ir divu pašvaldību – Ventspils pilsētas un Salacgrīvas novada izvērtējums. Abām pašvaldībām ir gan atšķirīgais, gan kopīgais – tās atrodas pie jūras un ir ostas pilsētas. Ventspilij ir mazāka teritorija, bet lielāks iedzīvotāju skaits, Salacgrīvas novadam – otrādi. J. Brizga uzsvēra, ka Latvijas pašvaldību vairākumā oglekļa emisijas līmenis ir zems, kopējos rādītājus jūtami “pieaudzē” Rīga. Interesants ir pētījuma secinājums: emisijas galvenie cēloņi meklējami pārtikas rūpniecībā, siltuma ražošanā un transporta sfērā. Šī sakarība ir līdzīga mājsaimniecību patēriņa struktūrai, kur ģimenes budžeta lauvas tiesu “apēd” pārtika, komunālie maksājumi un transporta izmaksas. Patīkams ir secinājums, ka iedzīvotāji arvien vairāk atbalsta videi draudzīgu dzīvesveidu, aptuveni puse to saista ar atkritumu šķirošanu.
Kaismīgākās diskusijas raisīja VARAM pasūtītā pētījuma “Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” (sk. materiālus komiteju portālā) izklāsts. Sanāksmē ar to iepazīstināja “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” galvenais redaktors, pētījuma eksperts Jānis Turlajs. Kartes apliecināja zināmo – iedzīvotāju skaits gandrīz visās Latvijas pašvaldībās sarūk, izņemot Rīgas apkaimi. Pētījuma prognozes liecina, ka velti cerēt uz skolēnu skaita pieaugumu (tas gan dažus gadus varētu niecīgi palielināties, bet laikā līdz pat 2030. gadam tas nenotiks). Objektīvi saprotams ir pētījuma autoru secinājums, ka tikai lielākās vidusskolās (ar audzēkņu skaitu vismaz 300) varētu atmaksāties ieguldīt līdzekļus izglītības modernizācijā. Tas saskan ar IZM aktuālo skolēnu nepieciešamā skaita precizēšanu. J. Turlajs demonstrēja karti, kurā kā prāvas saulītes gozējās nākotnē atbalstāmās vidusskolas, bet daudzie stari iezīmēja ceļus, kas audzēkņiem (galvenokārt – vidusskolēniem) būtu jāmēro līdz iestādei. Pētnieku secinājums, ka ar privāto transportu attālums veicams 15 minūtēs, gan likās bezgala tāls no realitātes – ne visi “bezceļi” saucami par ceļiem, privātais transports ir liela greznība, skolu autobusi reti kur brauc tikai “pa vienu stariņu”. Diskusija iezīmēja gan pētījuma un lielo skolu piekritējus, gan apšaubītājus.
Apkopojot secinājumus, LPS padomnieks Jānis Piešiņš uzsvēra, ka problēma ir sensitīva, tāpēc ierosināja komitejas lēmumu apspriest detalizēti. Pētījums pelna atzinību par savāktajiem un apkopotajiem datiem līdz pat pagastu detalizācijai, kas Latvijā bieži negadās. Tomēr tas bijis ierobežots ar darba uzdevumu – ar uzstādījumu, ka viss turpinās ierasto gaitu. Ja tā, tad valstī nav nepieciešami politiķi kā virzītājspēks. Vērtīgi būtu turpināt pētījumu, meklējot atklāto izmaiņu cēloņus un likumsakarības, kā arī piedāvājot ceļus izmaiņām un attīstībai. Nevar piekrist atzinumam, ka mūsu Latvijas nākotni drīkst mērīt tikai ar “ekonomiskā izdevīguma” mērauklu. J. Piešiņš atļāvās ironisku prātulu, ka arī pati Latvijas Republika ir “ekonomiski neizdevīgs risinājums” – mazai valstij uzturēt savu Saeimu, valdību, armiju... Ekonomiskā izdevīguma idejas ēnas puses sevi jau apliecināja iepirkumos. Vislētākais nevar būt vislabākais vienmēr un visur. Varbūt darbu turpinot, jāanalizē arī citi radniecīgi pētījumi, kurus, kopā savietojot, varētu skatīt situāciju no attīstības perspektīvas. Ir vēl daudz citu apstākļu, kas būtu jāņem vērā. Komiteja nolēma: “Uzskatīt pētījuma rezultātus par nepietiekamiem, lai atbildīgās ministrijas un Ministru kabinets pieņemtu administratīvus lēmumus publisko pakalpojumu sistēmas izmaiņām.”
LPS Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis uzsvēra, ka ikviens pētījums palīdz meklēt īstos risinājumus, tomēr ieteica – pamēģināt šīs problēmas analizēt arī saistībā ar radniecīgiem pētījumiem kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.
Noslēgumā komitejas locekļi uzklausīja VARAM sagatavoto informatīvā ziņojumu projektu par plānošanas reģionu darbības pilnveidošanu un nolēma nesaskaņot sagatavoto dokumentu kā arī neatbalstīt tā virzīšanu uz MK bez visu plānošanas reģionu padomju atzinuma.
Klātesošie atbalstīja priekšlikumu deleģēt par LPS pārstāvi VARAM Peldvietu un jahtu ostu atbilstības novērtējuma komisijai LPS padomnieci Guntu Lukstiņu.
Pēc teorētiskās daļas komitejas locekļi apmeklēja vienu no Jelgavas vērienīgākajiem uzņēmumiem – centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoru SIA “Fortum Jelgava”, kur tikās ar valdes priekšsēdētāju Gintu Cimdiņu, un vēroja pavasarīgas saules izgaismotos Jelgavas panorāmskatus no atjaunotās Sv. Trīsvienības baznīcas torņa.
Daina Oliņa