Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komiteja otrdien nolēma lūgt Kultūras ministrijas skaidrojumu par nepietiekamo finansējumu mūzikas un mākslas skolām, ņemot vērā, ka Ministru kabineta un LPS domstarpību-vienošanās protokolā tam paredzēts 100% valsts finansējums, bet realitātē visi līdzekļi netiek saņemti.
Komitejas sēdē diskusiju laikā atklājās, ka pašvaldībām, izglītības iestādēm un Kultūras ministrijai ir atšķirīga izpratne, ko tad šie 100% nozīmē, tādēļ KM vistuvākajā laikā sagatavos rakstisku skaidrojumu.
LPS norāda, ka 2010. gadā pašvaldības no valsts saņēma 48% no mūzikas un mākslas skolām nepieciešamā finansējuma un pamazām šī proporcija tika palielināta, taču paredzētos 100% nav sasniegusi. Vidēji tiek saņemti
Latvijas mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs Aivars Broks norādīja, ka audzēkņu skaits pieaug, bet finansējums tam līdzi nepalielinās. Pie esošā audzēkņu skaita, kas ir ap 23 000 būtu nepieciešami papildus 5 miljoni eiro gadā.
Savukārt Latvijas Nacionālā Kultūras centra Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Jolanta Klišāne pauda, ka problēmas rada atšķirīgā izpratne par finansējuma sadalījumu, turklāt šajā jomā ir vēl virkne problēmjautājumu, kas jārisina. Piemēram, finansējums tiek paredzēts par 23 000 bērnu apmācību, bet dažādu iemeslu dēļ katru mācību gadu ap 3000 audzēkņu tiek atskaitīti. Kā arī ir svarīgi – vai mūzikas un mākslas skolu absolventi arī turpmāk turpinās apgūt profesiju šajā nozarē.
Pagaidām, lai situāciju risinātu, Kultūras ministrija sagatavos no savas puses skaidrojumu, bet pašvaldības un LPS turpinās sekot līdzi un pievērst uzmanību, kā tiek garantēts finansējums šīm interešu izglītības skolām.