Garkalnes novadā 6. martā norisinājās Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas sanāksme, kuras galvenā tēma šoreiz bija jaunatnes politika un sadarbību ar pašvaldībām.
Taisnību sakot, diena pagāja starp Rīgu un Garkalnes novadu, jo abu pašvaldību robežas pa spēkam zināt tikai vietējās varas pārstāvjiem. Turklāt Garkalnes novada kultūras nams (vienlaikus arī dome) jāmeklē Rīgā, Brīvdabas muzeja un Berģu apkārtnē, jo pēc rajonu likvidācijas bijušais Rīgas rajona īpašums tika mantojumā garkalniešiem. Garkalnes novads ir īpašs, jo parasti atrodas Latvijas turīgāko pašvaldību galvgalī, tomēr sirsnīgā un izdomas bagātā uzņemšana liecināja, ka vietējie turīguma dēļ nejūtas galvu pārāki par “nabaga radiniekiem”. Sanāksmes dalībnieku vienbalsīgs PALDIES! pienākas novada domes priekšsēdētājam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam, izpilddirektorei Jeļenai Tocai, Projektu un attīstības daļas vadītājam Gundaram Krievam, kultūras centra vadītājai Madarai Krievai un viņas komandai – novada četriem muzikālajiem talantiem, kas apliecināja savas spējas gan dziesmā, gan klavieru, kokles un pat sitaminstrumenta spēlē.
Jau sen ierasts, ka atbilstoši sanāksmes tematikai izpilddirektori sev līdzi ved arī attiecīgās jomas speciālistus, tomēr šoreiz nepazīstamo seju bija negaidīti daudz. Turklāt īsti atbilstoši saulainajai, spridzīgas pavasara jutoņas uzlādētajai dienai klausītāju lielākā daļa bija gados jaunas meitenes, jo arī temats bija pavasarim atbilstošs – jaunatne un pašvaldība. Protams, jauni ļaudis Latvijā dzīvojuši allaž, tomēr vietējā vara papilduzmanību viņiem sāka pievērst pirms gadiem desmit. Sarūkošais iedzīvotāju skaits – gan Latvijas, gan gandrīz vai katras pašvaldības. Daļa jauno no laukiem pārceļas uz centru, citi 21. gadsimtam piedienīgus dzīves apstākļus rod ārzemēs, bet pašvaldība ir sprukās: no Latvijas kartes pazūd ciemi, nākas slēgt skolas, kas arī palicējus mudina meklēt citu dzīvesvietu. Uz vietas galvenokārt paliek sirmīši, bet ar tiem novada un pilsētas nākotni saistīt nevar.
Kā noturēt jauniešus, lai viņiem dzīve liktos interesanta un iespējām bagāta? Protams, visvieglāk to panākt, piedāvājot labi atalgotu darbu, bet ne visur to izdodas atrisināt. IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktora vietniece jaunatnes jomā Sanda Brūna informēja par jaunatnes politiku nacionālā un pašvaldību līmenī (šo un citas prezentācijas drīzumā meklējiet LPS interneta vietnē sadaļā “Izpilddirektoru asociācija”). Skaitļi liecina, ka pašvaldības tiešām pavērsušās ar seju pret gados jaunajiem, jo pēdējā desmitgadē izveidoti 150 jauniešu centri, darbu uzsākuši 109 jaunatnes lietu speciālisti. Jaunatnes “tīklojums” liecina, ka tikai 15 pašvaldībās vēl nav konkrētas kontaktpersonas. Sanāksmē vairākkārt skanēja pateicība arī Pašvaldību savienības aktīvajai līdzdarbībai. Pašvaldības jaunajiem atvēl telpas, uzklausa viņu viedokļus. Skaitliska līdztiesība starp jaunajiem un ministriju pārstāvjiem valda arī Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā. Un izrādās, ka pētījumā par to, kurai institūcijai jaunieši uzticas, vietējā vara ierindota augstāk par Latvijas valdību.
Konkrētus piemērus pašvaldību sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām sanāksmē atraktīvi un aizrautīgi izstāstīja Aizputes novada “Ideju mājas” pārstāve Paula Āboliņa-Ābola (aizputnieki uzskata sevi par aizsācējiem tagad daudzviet Latvijā populārajai “kafijai ar politiķiem” un vienīgajiem valstī, kam jau noslēgts deleģējuma līgums ar pašvaldību) un Jelgavas novada jaunatnes lietu speciāliste Kristīne Kode, kas lepojas ar to, ka viņu novadā darbojas divi no 23 Šveices projektā radītajiem jauniešu centriem un daudzpusīgo jaunatnes darba pieredzi, kas rodas, “izkāpjot no savas komforta zonas”.
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Struktūrfondu daļas vadītāja Marta Meženiece un projektu vadītāja Ieva Kulmane informēja par jauniešu iespējām, iesaistoties darba tirgū vai no jauna atsākot mācīties skolā. Tā kā jauniešu bezdarba problēma ir aktuāla visās ES dalībvalstīs, 2014. – 2020. gada plānošanas periodā tās risināšanai atvēlēti prāvi līdzekļi vairākās programmās un pasākumos – “Proti un dari”, “Jauniešu garantijas”, “NEET” un vēl citas iespējas. Svarīgi tās visas apzināt, izzināt un pareizi izmantot.
Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā eksperte Aļona Nikolajeva detalizēti skaidroja ES fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību Jauniešu garantijas ietvaros” mērķus un iespējas, analizējot Nodarbinātības valsts aģentūras pieredzi. Visiem “savas vietas un laimes meklētājiem” domāts portāls www.jauniesugarantija.lv
Pēc sanāksmes dalībnieki autobusos apceļoja Garkalnes novadu, bet uzkavējās Garkalnes Mākslu un vispārizglītojošās vidusskolas sporta laukumā, vērojot brašo jaunsargu (un vienas jaunsardzes) paraugdemonstrējumus. Ne mazāku interesi izpilddirektoros raisīja arī jaunsargu vadītājs – filmā “Džilai Rūdi rallalā!” redzētais, par pērnā gada labāko otrā plāna kinoaktieri titulētais Ziedonis Ločmelis.