Eiropas Savienības un tās Austrumu partnervalstu pašvaldību vadītāji ceturtdien Briselē pulcējās uz ES un Austrumu partnerības valstu Reģionālo un vietējo pašvaldību konferences (CORLEAP) piekto gadskārtējo sanāksmi. Tās dalībnieki apstiprināja ieteikumu kopumu maijā Rīgā gaidāmajam ES valstu vai to valdību vadītāju Austrumu partnerības (AP) samitam.
2011. gadā Reģionu komiteja izveidoja CORLEAP, lai ES sadarbībai ar Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu piešķirtu vietēju un reģionālu dimensiju. CORLEAP darbam rūpīgi seko līdzi Eiropas Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests un Euronest parlamentārā asambleja. Lai paustu AP reģionālo un vietējo pašvaldību viedokli, nākamajā Austrumu partnerības samitā Rīgā piedalīsies arī CORLEAP līdzpriekšsēdētāji — RK priekšsēdētājs Marku Markula (Markku Markkula) un Armēnijas Kopienu apvienības priekšsēdētājs Emins Jericjans (Emin Yeritsyan).
Kā uzsvēra Latvijas īpašo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns un CORLEAP Biroja loceklis Andris Jaunsleinis (LV/ALDE), arī viena no Padomes pašreizējās prezidentvalsts Latvijas prioritātēm ir veicināt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, lai sekmētu stabilitāti un attīstību ES kaimiņvalstīs. Ceturtais Austrumu partnerības samits, kas notiks Rīgā 21.–22. maijā, būs vēl viens apliecinājums tam, ka Austrumu partnerībai — Eiropas kaimiņattiecību politikas sastāvdaļai — ir stratēģiski svarīga nozīme.
“Pirms diviem gadiem Austrumu partnerības samitā Viļņā tika skaidri atzīta vietējo un reģionālo pašvaldību loma. Mēs turpināsim orientēties uz decentralizācijas reformām, tostarp institucionālajiem un spēju veidošanas pasākumiem, lai nodrošinātu vēl ciešāku sadarbību ar to valstu pašvaldībām, kuras vēlas tuvināties Eiropas Savienībai, tās vērtībām un tās sasniegumiem,” teica priekšsēdētājs M. Markula. “Tuvākajos mēnešos iesaistīsimies darbā arī ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem par kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības reformām, vajadzības gadījumā paplašinot divpusējo sadarbību un vienlaikus saglabājot daudzpusējo ievirzi, kas pārrobežu un teritoriālajā sadarbībā, kā esam pārliecinājušies, ir neaizstājama,” piebilda priekšsēdētājs.
Kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti un Euronest parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju Heidi Hautalu (Heidi Hautala) un Eiropas Komisijas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektoru Kristianu Danielsonu (Christian Danielsson) dalībnieki apsprieda ES Austrumu partnerības pašreizējo stāvokli un problemātiku. H. Hautala uzsvēra, cik svarīga nozīme ir vietējā līmeņa dialogam un sadarbībai kā līdzeklim, ar ko veidot savstarpēju uzticību un paļāvību starp konflikta zonas valstīm. “Lai stiprinātu sadarbību, Eiropas Savienībai visiem spēkiem jāatbalsta tās iniciatīvas, kas ir visu interesēs,” teica Euronest līdzpriekšsēdētāja.
Ieteikumos, kurus ceturtdien pieņēma CORLEAP, uzsvērta vietējā līmeņa demokrātijas un iedzīvotāju līdzdalības svarīgā nozīme Austrumu partnerības mērķu sasniegšanā. Dalībnieki arī aicināja Eiropas Komisiju izstrādāt īpašas programmas, lai atbilstīgi daudzpusējas sadarbības pieejai nodrošinātu tiešu un pieejamu atbalstu AP vietējo un reģionālo pašvaldību ieinteresētajām personām. Vēl viens svarīgs darba kārtības punkts bija administratīvo spēju attīstīšana. Gadskārtējai sanāksmei sekoja konference “Atbalsts partnervalstu pašvaldību attīstībai”. Tika demonstrēta arī jauna CORLEAP publikācija par ES finansiālās palīdzības pieejamību Austrumu partnerības valstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras tapšanā palīdzējusi Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
Reģionu komiteja:
Eiropas Reģionu komiteja ir asambleja, kurā darbojas visu 28 ES dalībvalstu vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji. To izveidoja 1994. gadā pēc Māstrihtas līguma parakstīšanas, un tās uzdevums ir iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības ES lēmumu pieņemšanas procesā un tās informēt par ES politiku. Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija konsultējas ar RK par tām politikas jomām, kas ietekmē reģionus un pilsētas. Visiem 350 Reģionu komitejas locekļiem un 350 viņu aizstājējiem ir vai nu vēlētas varas pilnvaras, vai arī viņi ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam savā reģionā vai pilsētā. Lai iegūtu detalizētāku informāciju par savas valsts delegāciju, noklikšķiniet šeit.