Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir sarūgtināta, ka Saeimas deputāti nav ņēmuši vērā pašvaldību iebildumus un ieteikumus par jauno finanšu izlīdzināšanas likumu un pauž bažas, ka ceturtdien apstiprinātais likums nebūs ilgtspējīgs.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis atgādina, ka šopavasar LPS gan Saeimas komisijas sēdēs, gan arī citos diskusiju formātos ir skaidri norādījusi uz šī likuma vājajām vietām un trūkumiem. Piemēram - ja kādā pašvaldībā strauji samazināsies ieņēmumi, tad, atšķirībā no vecā likuma, jaunais nespēs ieņēmumu kritumu amortizēt. Tāpat tas neaizsargā pašvaldības ar maziem ieņēmumiem. Savukārt tām vietvarām, kas strādā un rēķinās ar savu ekonomisko attīstību, 60 % ieņēmumu atņems, lai ieliktu “kopējā katlā”.
Šādi likumi, kurus pieņemot nav ņemtas vērā visu grupu intereses, ilgtermiņā nedarbojas. Visticamāk jau šī paša sasaukuma Saeimai vai vēlākais nākamajam sasaukumam pie šī jautājuma būs vēl jāatgriežas.
"Agri vai vēlu problēmas parādīsies, un deputātiem nekas cits neatliks, kā tās labot", pauž A. Jaunsleinis un uzsver, ka atbildība par pašvaldību finanšu sistēmu tagad gulsies uz lēmuma pieņēmēju pleciem.
Atgādinām, ka LPS, atbilstoši 2015. gada 22. aprīļa domes sēdes lēmumam iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairākus priekšlikumus likumprojekta “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums” pilnveidošanai:
- Par pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā;
- Pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā;
- Par pašvaldību ieinteresētības saglabāšanu nodokļu ieņēmumu pieaugumā; par pārejas periodā nepieciešamā papildu finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.
LPS pauž bažas, ka, neņemot vērā LPS domes sēdē ierosinātos un atbalstītos priekšlikumus, nākotnē netiks nodrošināta likuma ilgtspējība.
“Ja jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa ieviešanas gadā šķietamu līdzsvaru nodrošinās pašvaldību savstarpējo līdzekļu papildu pārdale, tad jau 2017. gadā, ja valdība būtiski nepalielinās kopējos pašvaldību resursus un vairs nedarbosies pārejas perioda nosacījumi, virknei pašvaldību būs problēmas sastādīt politiski un sociāli pieņemamus pašvaldību budžetus,” uzsver LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis paredz no esošā atšķirīgus izlīdzināšanas principus, tādēļ modeļa maiņa radīs lielākas vai mazākas izmaiņas pašvaldību ieņēmumos.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķins ar 2015. gada datiem atbilstoši jaunā izlīdzināšanas modelim liecina, ka salīdzinājumā ar esošo finanšu izlīdzināšanas modeli Latgales novadiem kopumā ieņēmumi pēc izlīdzināšanas samazinās par 6,1 miljonu eiro (par 6%), bet Rīgas plānošanas reģiona novadiem – par 4,7 miljoniem eiro (par 2,1%). 18 no 19 no Latgales novadiem vērojams ieņēmumu pēc izlīdzināšanas samazinājums. Savukārt ieņēmumi pieaugs Kurzemes novadiem – kopumā par 0,7 miljoniem eiro (0,7%), republikas pilsētām – par 6 miljoniem eiro (0,9%), Vidzemes novadiem – par 1,4 miljoniem eiro (1,3%) un Zemgales novadiem – par 2,7 miljoniem eiro (2,7%).
Salīdzinot Finanšu ministrijas pašvaldībām izsūtīto provizorisko pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu 2016. gadam (bez pārejas perioda) ar 2015. gada aprēķinu (spēkā esošo), lielākais izlīdzināto ieņēmumu samazinājums vērojams Garkalnes novadam – par 967 tūkst. eiro (par 12%), Viļānu novadam – par 334 tūkst. eiro (par 9,1%),Babītes novadam – par 721 tūkst. eiro (par 8,1%), Aglonas novadam – par 179 tūkst. eiro (par 8%), Zilupesnovadam – par 151 tūkst. eiro (par 7,9%), Krāslavas novadam – par 763 tūkst. eiro (par 7,7%), Vārkavasnovadam – par 81 tūkst. eiro (par 6,7%), Varakļānu novadam – par 131 tūkst. eiro (par 6,4%), Daugavpilsnovadam – par 885 tūkst. eiro (par 6,3%), Riebiņu novadam – par 190 tūkst. eiro (par 6%) un Rēzeknes novadam – par 1 milj. eiro (par 6%).
Savukārt lielākais izlīdzināto ieņēmumu pieaugums prognozēts Jēkabpils pilsētai – par 1,9 milj. eiro (par 15,1%),Ķeguma novadam – par 456 tūkst. eiro (par 13,8%), Ventspils novadam – par 1 milj. eiro (par 13,7%), Liepājaspilsētai – par 5,5 milj. eiro (par 13,7%), Rucavas novadam – par 130 tūkst. eiro (par 12,5%), Nīcas novadam – par 231 tūkst. eiro (11,3%), Krimuldas novadam – par 324 tūkst. eiro (par 10,6%), Naukšēnu novadam – par 115 tūkst. eiro (9,9%), Pāvilostas novadam – par 165 tūkst. eiro (par 9,9%) un Beverīnas novadam – par 172 tūkst. eiro (par 9%).