Ņemot vērā, ka nav pieejami pat aptuveni aprēķini, kādu ietekmi uz pašvaldību budžetiem atstās Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais jaunais pedagogu darba samaksas modelis, kā arī ar to saistīta virkne citu neskaidrību, Latvijas Pašvaldību savienība aicina noteikt pārejas periodu šī modeļa ieviešanai.
Šādu aicinājumu trešdien, 10. jūnijā domes sēdē, kas bija veltīta izglītības nozares aktualitātēm, izteica gan vairāki pašvaldību vadītāji, gan arī LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
A. Jaunsleinis norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija, aizbildinoties ar naudas trūkumu un fiskālās disciplīnas ievērošanu, nav pildījusi iepriekš dotos solījumus par motivējošu atalgojumu pedagogiem, pirmsskolas pedagogu finansēšanu
LPS uzskata, ka, izstrādājot jauno samaksas modeli, nav ņemta vērā tā ietekme uz pašvaldību budžetu - šādam aprēķinam bija jābūt un tas bija jāpievieno dokumentu paketei. Jāuzsver, ka algu noteikšanai ir jābūt elastīgai, proti, skolas direktoram ir jābūt tiesībām diferencēt atalgojumu.
Taču kā viens no galvenajiem uzsvariem, kas izskanēja domes sēdē, ir aicinājums saprast, ka izglītības sistēmas galvenais jautājums nav ne skolotāju algas, ne kāda citā administratīva problēma, bet gan bērni paši.
Jāsaprot, vai pašreizējie procesi izglītībā sekmēs mūsu bērnu izaugsmi. Tiek rēķinātas pedagogu algas, koeficienti, bet tā ir tikai neliela sastāvdaļa no izglītības jomas. Ir jārunā par izglītības saturu, pieejamību, mācību gada ilgumu, jaunām tehnoloģijām un nestandarta situācijām un risinājumiem – jau iepriekš LPS kongresā pausto uzsvēra LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere.
LPS domes sēdē piedalījās izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, uzsverot, ka viņas galvenais mērķis ir uzlabot izglītības kvalitāti, vienlaikus saglabājot pieejamību un salāgojot budžeta iespējas.
“Izglītības sistēmā ir vajadzīgi jauni un kvalificēti skolotāji, arī gadu ziņā, jo pedagogu vidējais vecums šobrīd ir ļoti liels. Ar to haosu, kas ir šobrīd, jaunu profesionāļu pieplūdums nenotiks,’ sacīja ministre.
Viņa informēja, ka IZM izstrādātā modeļa ieviešanai no valsts mērķdotācijām gadā vajadzētu ap 31 miljonu eiro.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa uz to savukārt norādīja, ka viņas vadītajā pašvaldībā vien gadā jaunā modeļa ieviešanai gadā vajadzīgs vismaz pusmiljons eiro.
LPS vērš uzmanību - ja Jaunais pedagogu darba samaksas modelis tiek uzskatīts par reformu, tad jaunais pedagogu atalgojuma modelis ir jāizstrādā kā ilgtermiņa projekts, paredzot pārejas periodu, ieviešanas termiņus, ieviešanas izmaksas, kā arī identificējot riskus, kuri radīsies, ieviešot jauno pedagogu atalgojuma modeli.
Ar LPS atzinumu par jauno pedagogu darba samaksas modeli var iepazīties šajā dokumentā (PDF).