Centrālās un vietējo pašvaldību sadarbībai ir nenovērtējama nozīme, lai veicinātu reģionu attīstību un iedzīvotāju labklājībai – šādu vienotu viedokli pauda Latvijas, Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu eksperti sanāksmē Rīgā piektdien, 19. jūnijā.
Galvenā diskusiju tēma šajā dienā bija Austrumu partnerības valstu vietējo un reģionālo pašvaldību administratīvās kapacitātes stiprināšana: efektīvs konsultāciju mehānisms starp centrālo valdību un vietējām un reģionālajām pašvaldībām.
Pasākumu atklāja Latvijas Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns, sniedzot īsu atskatu uz maijā Rīgā notikušo Austrumu partnerības sanāksmi. J. Poikāns uzsvēra, ka, neskatoties uz pārmetumiem, ka Austrumu partnerība nestrādā pietiekami efektīvi, sasniegts ir ļoti daudz. “Mēs vēlamies pie ES robežām veidot stabilu valstu zonu. Un vēlamies, lai katra valsts pati var izvēlēties savu ārpolitikas virzienu. Mēs nekad vairs nedalīsim un neapspriedīsim ietekmes zonas Eiropā,” teica J.Poikāns.
Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis iepazīstināja ar Latvijas pieredzi sarunās ar valdību, par sadarbības mehānismiem ar nozaru ministrijām un parlamentu, ar savu pieredzi dalījās arī Lietuvas, Igaunijas un Čehijas pārstāvji, kur arī ir attīstīta sistēma pašvaldību sadarbībai ar valdību.
Eksperti norādīja, ka būtiski, lai sarunām ar valdību būtu kāds oficiāls pamats un lai arī rezultāts tiktu noformulēts dokumentā, pie kā pieturēties, reāli ieviešot vienošanās dzīvē. Latvijas piemērs ir ikgadējās sarunas ar Ministru Kabinetu un to rezultātā parakstāmais LPS un MK Vienošanās un domstarpību protokols, kurš gan 2013. gada pirmo reizi netika parakstīts LPS iebildumu dēļ.
Sanāksmi rīkoja Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību. Jāatgādina, ka Austrumu partnerība ir viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm.