Latvijas Pašvaldību savienības valdes sēdē otrdien, 4. augustā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, lai informētu par 2014. – 2020.g. ES fondu plānošanas perioda SAM 5.3.1. “Attīstīt un uzlabot ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas pakalpojumu kvalitāti un nodrošināt pieslēgšanas iespējas” atbalsta iespējām ūdenssaimniecības projektiem.
Situācija gan šajā jomā nav iepriecinoša, Latvijai ir jānodrošina ES pievienošanās līgumā definēto Padomes direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu prasību izpilde un kā liecina VARAM aplēses, atbalsts 126 miljonu eiro apjomā no ES fondiem sedz tikai daļu no Darbības programmā noteiktās pirmās investīciju prioritātes - notekūdeņu tīkla pieejamības veicināšana un nepietiek nākamajām 4 investīciju prioritātēm.
Finansējums indikatīvi pietiek kanalizācijas tīklu pieejamības uzlabošanai projektiem apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu (CE)no 10 000 līdz 100 000 un nedaudz vairāk kā pusei aglomerācijām ar CE no 2000 līdz 10 000, trūkst aglomerācijām ar CE virs 100 000, notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības uzlabošanai, nodrošinot trešo attīrīšanu 13 apdzīvotās vietās virs 2000 iedzīvotājiem, pieslēgumu izveidei notekūdeņu savākšanas tīkliem, papildu pasākumu veikšanai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzlabošanai apdzīvotās vietās līdz 2000 iedzīvotājiem, kā arī dzeramā ūdens infrastruktūras attīstībai.
LPS valde pieņēma zināšanai VARAM sniegto informāciju un, lai sakārtotu ūdenssaimniecības sistēmas jautājumus, tika atbalstīta neformālas darba grupas izveide, tajā iekļaujot pārstāvjus no LPS, VARAM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras. Galvenie uzdevumi – mērķtiecīga finansējuma ieguldījumu novirzīšana maksimāli plašam pakalpojumu saņēmēju lokam, datu bāzes izveide, aglomerāciju robežu pārskatīšana, Ministru kabineta noteikumu sagatavošana un izvērtēšana un kopīgas pozīcijas veidošana.
Plašāk: