Latvijas Pašvaldību savienība ceturtdien, 27. augustā tikās ikgadējās sarunās ar Finanšu ministriju, kurās tika apspriesta virkne jautājumu, kam būs būtiska ietekme uz pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem nākamajā gadā.
Tēmu lokā bija iespējamās minimālās mēneša darba samaksas izmaiņas, diferencētais neapliekamais minimums, pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļa ieņēmumu prognozes 2016. gadam un vidējam termiņam, pašvaldību aizņemšanās iespējas, jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ietekme uz pašvaldību budžetiem.
/Foto: Finanšu ministrija/
Finanšu ministrija informēja par to, kā norit šo jautājumu virzība un kādas diskusijas risinās valdībā, taču, ņemot vērā, ka gala lēmumi vēl nav pieņemti, nav iespējams vērtēt to precīzu ietekmi uz pašvaldību budžetu.
LPS uzsvēra, ka Ministru kabinetam ir jāņem vērā – veicot izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodokļa politikā, vai, pieņemot lēmumus, kas atstāj negatīvu ietekmi uz pašvaldību budžetiem nākamajā gadā vai vidējā termiņā, nepieciešams šīs izmaiņas kompensēt.
“Ir svarīgi, lai pašvaldībām tiktu nodrošināti prognozējami un funkcijām un pienākumiem atbilstoši ieņēmumi, “ sarunās uzsvēra LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
/Foto: Finanšu ministrija/
Būtisku ietekmi uz pašvaldību izdevumu sadaļu varētu atstāt lēmums par pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu no 2016. gada 1. septembra, kas prasītu papildu aptuveni 13 miljonus eiro 2016. gadā un jau 38 miljonus eiro 2017. gadā, kā arī minimālās mēneša darba samaksas palielināšana.
Savukārt Finanšu ministrs Jānis Reirs pauž: “Konstruktīvas sarunas ar pašvaldību pārstāvjiem budžeta veidošanas laikā ir īpaši būtiskas, jo, jebkuru lēmumu pieņemot, mums jārīkojas saskaņā arī ar pašvaldību un to iedzīvotāju interesēm.”
Finanšu ministrija pauda gatavību izvērtēt LPS priekšlikumus 2016. gada aizņemšanās nosacījumiem un aizņēmuma limita ietvaros pilnveidot esošo aizņēmumu politiku.