Latvijas Novadu apvienības valdes pārstāvji pirmdien, 14. septembrī tikās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai sarunā pārspriestu novadu pašvaldību attīstības iespējas, pašvaldību budžeta veidošanas aktualitātes, kā arī būtiskākos jautājumus izglītībā un uzņēmējdarbības veicināšanā.
Novadu apvienības vadītājs, Auces novada pašvaldības priekšsēdētājs Gints Kaminskis iepazīstināja prezidentu ar apkopojumu par iepriekšējos gados veiktajiem valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu ieguldījumiem reģionos, kas skaidri parāda - tie ir bijuši ļoti nevienmērīgi un neļauj runāt par vienmērīgu visas valsts teritorijas attīstību.
Latvijai svarīga ir visas valsts teritorijas līdzsvarota attīstība, taču pieejamie ES fondu līdzekļi ir jāiegulda mērķtiecīgi, lai tie nestu vislielāko atdevi gan infrastruktūras sakārtošanā un jaunu darba vietu radīšanā, gan jaunu investīciju piesaistē, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Valsts prezidents norādīja, ka novadu pašvaldībām jābūt aktīvām, rūpīgi strādājot ar vietējiem uzņēmējiem un organizācijām, apzinot to vajadzības un piesaistot ES fondu līdzekļus atbilstoši teritorijas ekonomiskajai specializācijai. Novadu pārstāvji izteicās atzinīgi par vietējo uzņēmēju līdzšinējo aktivitāti, taču atzīmēja, ka daudzās pašvaldībās trūkst darbaspēka un to nākas ievest no kaimiņvalstīm, lai arī vienlaikus saglabājas augsts bezdarba līmenis.
Gan G. Kaminskis, gan sarunas dalībnieki – pašvaldību vadītāji - uzsvēra, ka vienmērīgai attīstībai ir ārkārtīgi būtiska nozīme un aicināja izprast, ka uzņēmēji izvēlas strādāt ne tikai lielajās pilsētās vai attīstības centros, bet arī novados. Tādēļ pašvaldībām ir nepieciešamas plašākas iespējas atbalstīt investorus.
Novadu pārstāvji arī informēja prezidentu par pašvaldību nostāju saistībā ar aktuālākajiem jautājumiem izglītībā, uzsverot, ka pašvaldības nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas iecerei noteikt minimālo skolēnu skaitu, kas nepieciešams 10, klases atvēršanai. “Pašvaldības pašas ir pietiekami atbildīgas un, izvērtējot vietējo situāciju, spēj izlemt, vai ir lietderīgi uzturēt vidusskolu,” pauda G. Kaminskis.
Valsts prezidents uz to pauda, ka, lemjot par skolu nākotni, ir jāņem vērā izglītības kvalitātes jautājums un jauniešu konkurētspēja vēlāk citos izglītības līmeņos un darba tirgū. Nedrīkst aizmirst arī par transporta pieejamību uz citām izglītības iestādēm.
Pārrunājot skolu tīkla sakārtošanu novados, Raimonds Vējonis atgādināja, ka mums jābūt atbildīgiem, lai bērnu iegūtā izglītība būtu konkurētspējīga un nenotiktu izglītības kvalitātes noslāņošanās. “Mēs nevaram atļauties eksperimentēt ar bērnu nākotnes iespējām. Pamatizglītība jānodrošina iespējami tuvāk mājām, bet vidusskolas jāveido spēcīgas ar visu nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu un kvalitāti,” uzsvēra Valsts prezidents.
Raimonds Vējonis mudināja novadus būt aktīviem savu interešu aizstāvjiem, lai līdzsvarotu lielo pilsētu un novadu interešu pārstāvniecību: “Esiet aktīvāki, lai jūsu balss ir sadzirdama, jo visas pašvaldības – lielas vai mazas – valstij ir vienlīdz svarīgas.”