Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Finanšu ministrijas sarunās trešdien, 16. septembrī tika panākta vienošanās par vairākiem būtiskiem punktiem ikgadējā Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolā.
Gala vārdu par dokumentu gan teiks LPS dome, kas uz sēdi sanāks nākamnedēļ.
Puses vienojās kopumā atbalstīt nodokļu ieņēmumu apmēru, kas tiek ieskaitīts pašvaldību budžetos 2016. gadā un noteikt IIN prognozes sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā attiecīgi 80% /20% apmērā. Ieņēmumus pašvaldību budžetos no IIN 2015. gadā prognozēt 1, 2 miljardu eiro apmērā un pašvaldībām garantēt ieņēmumus 100% apmērā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
Savukārt jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 2016. gadā FM un LPS vienojās paredzēt 36,48 miljonu eiro finansējumu no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim.
Jau pirms sarunām ar FM, pašvaldību savienība un Satiksmes ministrija vienojušās par valsts budžeta dotāciju pašvaldību autoceļiem 2016. gadā, kas būs 48,69 miljoni eiro.
Par 2016. gada budžeta jautājumiem ir saskaņoti viedokļi par nodokļu ieņēmumiem, valsts budžeta transfertiem pašvaldībām, pašvaldību finanšu izlīdzināšanu. Sīkāk ar kopīgajiem un atšķirīgajiem viedokļiem var iepazīties 2016. gada vienošanās – domstarpību protokolā, kas atrodams LPS mājaslapā www.lps.lv/. Lūdzu ņemt vērā, ka līdz apstiprināšanai dokuments vēl tiks precizēts.
Būtiskākais jautājums, par ko nav vienošanās, ir principi pašvaldību budžetu ieņēmumu veidošanā vidējā termiņā. FM uzstāj, ka turpmākos trīs gadus iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales proporcijai jāsaglabājas nemainīgai – 20% valstij, 80% pašvaldībām. Savukārt LPS norāda, ka 2016. gadā šim sadalījumam piekrīt, taču ilgtermiņā ir pārāk daudz faktoru, kas var ietekmēt ienākumu un izdevumu apjomu, tādēļ stingru proporciju vidējam termiņam noteikt jau pašlaik ir neapdomīgi.
“Pagaidām nav zināms, vai turpmākajos gados notiks izmaiņas IIN politikā, vai valdība pieņems lēmumus, kas ietekmēs pašvaldību izdevumus, tādēļ nemainīgai IIN ieņēmumu daļai vidējā termiņā piekrist nevar, “ pauda LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Būtiski ir ne tikai kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa – pašvaldību galvenā ieņēmumu avota – politikas izmaiņu negatīvo fiskālo ietekmi, bet arī nodrošināt pašvaldībām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo ieņēmumu apjomu kopumā. Joprojām turpinās ekonomiskās krīzes gados sāktā prakse pašvaldībām noteikt jaunus pienākumus bez finansiāla seguma, līdz ar to pašvaldības ir spiestas novirzīt zināmu ieņēmumu daļu šiem pasākumiem, attiecīgi samazinot finansējumu to kompetencē esošo funkciju izpildei.
Sarunās netika panākta vienošanās arī par pašvaldību aizņēmumu limitiem un nosacījumiem, principiem pedagogu algu finansēšanai, profesionālo izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksām vidējā termiņā.
Vienošanās-domstarpību protokolu pirmdien, 21. septembrī skatīs Ministru kabineta komitejas paplašinātajā sēdē, bet trešdien – 23. septembrī LPS domes sēdē, kurā piedalīsies lielākā daļa pašvaldību vadītāju.