Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Paplašinātā MKK sēde izskata LPS un Ministru kabineta vienošanās-domstarpību protokolu

Paplašinātajā Ministru kabineta komitejas sēdē pirmdien, 21. septembrī izskatīts Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru Kabineta vienošanās-domstarpību protokols par 2016. gada budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Salīdzinot ar sarunām ar Finanšu ministriju, nekādas būtiskas izmaiņas dokumentā netika ieviestas un nesaskaņotajos jautājumos MK un LPS palika katra pie sava viedokļa, apzinot problēmjautājumus, kuriem tomēr tuvākajos gados risinājums būs jāmeklē.

Puses vienojās kopumā atbalstīt nodokļu ieņēmumu apmēru, kas tiek ieskaitīts pašvaldību budžetos 2016. gadā un noteikt IIN prognozes sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā attiecīgi 80% /20% apmērā. Ieņēmumus pašvaldību budžetos no IIN 2015. gadā prognozēt 1, 2 miljardu eiro apmērā un pašvaldībām garantēt ieņēmumus 100%  apmērā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Savukārt jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu 2016. gadā ir paredzēti 36,48 miljonu eiro finansējumu no valsts budžeta  pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam, pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim.

Par 2016. gada budžeta jautājumiem ir saskaņoti viedokļi par nodokļu ieņēmumiem, valsts budžeta transfertiem pašvaldībām, pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

Būtiskākais jautājums, par ko nav vienošanās, ir principi pašvaldību budžetu ieņēmumu veidošanā vidējā termiņā. Ministru kabinets un Finanšu ministrija uzstāj, ka turpmākos trīs gadus iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdales proporcijai jāsaglabājas nemainīgai – 20% valstij, 80% pašvaldībām. Savukārt LPS norāda, ka 2016. gadā šim sadalījumam piekrīt, taču ilgtermiņā ir pārāk daudz faktoru, kas var ietekmēt ienākumu un izdevumu apjomu, tādēļ stingru proporciju vidējam termiņam noteikt jau pašlaik ir neapdomīgi.

“Pagaidām nav zināms, vai turpmākajos gados notiks izmaiņas IIN politikā, vai valdība pieņems lēmumus, kas ietekmēs pašvaldību izdevumus, tādēļ nemainīgai IIN ieņēmumu daļai vidējā termiņā piekrist nevar, “ pauda LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Būtiski ir ne tikai kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa – pašvaldību galvenā ieņēmumu avota – politikas izmaiņu negatīvo fiskālo ietekmi, bet arī nodrošināt pašvaldībām noteikto funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo ieņēmumu apjomu kopumā. Joprojām turpinās ekonomiskās krīzes gados sāktā prakse pašvaldībām noteikt jaunus pienākumus bez finansiāla seguma, līdz ar to pašvaldības ir spiestas novirzīt zināmu ieņēmumu daļu šiem pasākumiem, attiecīgi samazinot finansējumu to kompetencē esošo funkciju izpildei.

Sarunās netika panākta vienošanās arī par pašvaldību aizņēmumu limitiem un nosacījumiem, principiem pedagogu algu finansēšanai, profesionālo izglītības iestāžu uzturēšanas izmaksām vidējā termiņā.