13. oktobrī notika Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēde, kurā izskatīja divus jautājumus. Par upju baseinu apsaimniekošanas plāniem 2016. – 2021. g. komitejas locekļus informēja VARAM Ūdens resursu nodaļas vecākā konsultante Iveta Teibe. Plāns ir galvenais plānošanas dokuments ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas jomā, ko Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) izstrādā reizi sešos gados. Šogad beidzas iepriekšējais periods, tāpēc pašvaldībām, kuras skar šī problēma, vērts iedziļināties projektā un izteikt savus ierosinājumus līdz 30. oktobrim.
http://www.meteo.lv/lapas/vide/udens/udens-apsaimniekosana-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-/upju-baseinu-apgabalu-apsaimniekosanas-plani-un-pludu-riska-parvaldiba?id=1107&nid=424
Referente raksturoja lielāko upju un ezeru, arī pazemes un jūras piekrastes ūdeņu stāvokli (kvalitātes rādītāji gan šķietami pasliktinājušies, bet dabā tie nedaudz uzlabojušies; vienīgi vērtēšanas kritēriji ir mainījušies). Vissliktākā situācija ir Lielupes baseinā, kur 86.6% upju un ezeru ūdensobjektu novērtēti kā tādi, kuru stāvoklis nav labs. I. Teibe atzina, ka iepriekšējā plānā iekļautie pamatpasākumi īstenoti gandrīz pilnībā, turpretim no papildpasākumiem – viena trešdaļa. Arī nākamā perioda plānos iekļautajiem papildpasākumiem finansējums nav garantēts, tomēr LPS padomniece vides aizsardzības jautājumos Gunta Lukstiņa aicināja pašvaldības iepazīties ar plāna projektu un iesniegt savus priekšlikumus situācijas uzlabošanai un nepieciešamajām aktivitātēm.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda padomnieks Jānis Eglītis bija deleģēts prezentēt VARAM piedāvāto koncepciju diskusijai “Par administratīvi teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu.”
.JPG)
Reģionālās komitejas priekšsēdētājs Gints Kaminskis atgādināja, ka pirms jaunās reformas izziņošanas, apspriežot šo jautājumu, diemžēl LPS nebija prioritāra. Tāpēc aicināja tagad, kad par šo ieceri ir informēta visa sabiedrība, beidzot to skaidrot arī pašvaldību vadītājiem. Komitejas locekļi noklausījās padomnieka stāstījumu par divām piedāvātajām koncepcijām, no kurām līdz 31. decembrim (!?) vajadzētu izvēlēties vienu.
Komiteja pieņēma informāciju zināšanai, tomēr daudzi klātesošie izteica neapmierinātību ar steigu un slepenību, kādā tapa šis, visai valstij nozīmīgs lēmums. Turklāt pirms Saeimas vēlēšanām jaunas reformas ideja nebija ierakstīta nevienas politiskās partijas programmā.
J. Eglītis piekrita tam, ka iepriekšējās reformas vērtējums tapa 2013. gadā, kad bija pāragri izdarīt secinājumus. Komitejas locekļi uzsvēra, ka šobrīd sanāk “zeķi adīt no purngala”. Vispirms nepieciešama pamatīga paveiktā izpēte, jo tagad daudzi atzīst, ka 2009. gada reformā daudz ko noteica politiski motīvi. Skaidri jānoformulē arī ieguvumi, ko tad valdība Latvijas iedzīvotājiem sola pēc nākamās reformas. Vai tiešām dzīves augšupeju?
Šis bija tikai aizsākums sarunai. G. Kaminskis uzteica VARAM pārstāvi par drosmi tikties ar “neērto pretinieku” un uzklausīt pretenzijas un ierosinājumus, kā arī pauda cerību, ka Novadu dienā 23. oktobrī Priekuļos šo ieceri skaidros pats ministrs Kaspars Gerhards.