Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejā pašvaldību vadība otrdien, 27. oktobrī tikās ar izglītības un zinātnes ministri Mārīti Seili un tikšanās laikā izteica virkni iebildumu pret jauno skolotāju atalgojuma modeli.
Pašvaldības vērsa uzmanību uz to, ka Pedagogu atalgojuma jaunajā modelī iestrādātā formula vidējo izglītojamo skaita aprēķināšanai pasliktinās situāciju tām izglītības iestādēm, kurām skolēnu skaits pieaug, kā rezultātā minētās formulas rezultāts negatīvi ietekmēs piešķiramo pedagoga amata likmju skaitu.
Valstī kopumā pēc jaunā modeļa ieviešanas 2/3 pašvaldību finansējums samazināsies un tam ir ir nepamatoti augsta negatīva ietekme uz pedagogu atalgojumu.
Ņemot vērā minētos argumentus, LPS Izglītības un kultūras komiteja vienojās aicināt pagaidām apturēt MK noteikumu projekta ”Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi” tālāku virzību.
Tāpat komiteja aicina pilnveidot MK noteikumus Nr.1616 “Kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai”, paredzot pašvaldībām reģionālo koeficientu, iedzīvotāju blīvuma koeficientu, nesamazinot esošā valsts budžeta mērķdotācijas finansējuma piešķīrumu un papildus izdalot līdzekļus mazo skolu pedagogu atalgojumam.
M. Seile, tiekoties ar pašvaldību vadību un izglītības jomas speciālistiem, pauda, ka Izglītības un zinātnes ministrija joprojām turpina darbu pie jaunā pedagogu atalgojuma modeļa izstrādes un pilnveides, jo ir virkne jautājumu, kuros pašām pašvaldībām ir ļoti dažādi viedokļi.
Premjeres Laimdotas Straujumas darba grupas, pēc ministres teiktā, bijis ļoti vērtīgs forums, kurā izzināt pašvaldību viedokli gan par skolotāju algu modeli, gan izglītības iestāžu tīklu.
“Situācija par daudziem no šiem jautājumiem ir neviennozīmīga, izskanēja pilnīgi pretēji viedokļi par savstarpējiem norēķiniem vai skolu tīklu, kur daļa pašvaldību pat rosināja noteikt minimālo skolēnu skaitu pamatskolā. Izglītības un zinātnes ministrijai šādu plānu nav,” uzsvēra ministre.
Vairākus izskanējušos priekšlikumus IZM plāno iekļaut normatīvajos aktos un tos atbalstījusi arī premjere, piemēram, arī mazajās skolās paredzēt pilnu amata vienību direktoram, kā arī ļaut izglītības iestāžu administrācijas pārstāvjiem vadīt līdz 7 mācību stundām, par to saņemot samaksu.
Atbalstīts arī priekšlikums par 10% piemaksu pedagogiem, kuri strādā valsts ģimnāzijās.
Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica aicināja ministri un visus, kas pieņem lēmumus saistībā ar izglītības jomu, apzināties, ka nauda nav paredzēta pašvaldībām, bet gan skolotājiem. “Padomājiet, kas notiks ar tiem 8%, kam būs samazinājums, kas reāli notiks ar šiem cilvēkiem,” pauda Jurēvica.
“Katrai reformai būtu jānes pozitīvas pārmaiņas un es neredzu nevienu prieka pilnu seju šeit,” pauda Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte.
"Nevar cerēt, ka lauku skolās ienāks jauni skolotāji, ja būs tādi atalgojuma griesti," pauda Amatas novada vadītāja Elita Eglīte (LZS). Tāpat pašvaldību pārstāvji aicināja neieviest modeli, kas nerisina problēmas, bet matemātiski pārdala finanses un motivēs pedagogus pamest Latviju labāka darba meklējumos.
Nobeigumā ministre pauda, ka IZM turpina sarunas ar Finanšu ministriju un premjeri un tieši tādēļ, ka nav panākta vienošanās, skolotāju algu modelis netiek virzīts tālāk uz ministru kabinetu.
“Vēlos arī pateikties Latvijas Pašvaldību savienībai par aktīvo iesaistīšanos, vienmēr konstruktīvo sadarbību un priekšlikumiem. LPS ir vērtīgs un konstruktīvs partneris ministrijai,” pauda Seile.
Komitejas sēdē pašvaldību vadītāji arī turpināja izteikt iebildumus pret limitu noteikšanu vidusskolas klases atvēršanai, norādot, ka šis lēmums ir tuvredzīgs, jo nevienā modelī nav iespējams precīzi paredzēt situācijas, kādas var veidoties katrā no pašvaldībām.
Papildus tam ir jāmaina saturs, pieeja izglītībai, forma, lai tā kļūdu mūsdienīga un konkurētspējīga, lai Latvijā izdoti vidusskolu diplomi tiktu atzīti starptautiski. Šim jautājumam ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība, nevis jāiejaucas pašvaldību kompetencē par to dibināto izglītības iestāžu darba organizāciju.
Atgādinām, ka saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokolā paredzēto tika Ministru prezidentes darba grupa, kura izvērtēja pedagogu atalgojuma jaunā modeļa ieviešanas ietekmi uz pašvaldību finanšu resursiem, kā arī skolu tīkla sakārtošanu izglītības pakalpojumu ilgtspējai.
Tālākie normatīvo regulējumu risinājumi par izglītības iestāžu tīkla optimizāciju skatāmi saistībā ar minētās darba grupas secinājumiem - tā pausts protokolā.
Pēdējā Ministru prezidentes vadītās darba grupas sēde notika oktobra vidū. Pašvaldības, tiekoties ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, izteica atbalstu Ministru kabineta noteikumu projektam “Pedagogu darba samaksas un valsts finansējuma pedagogu darba samaksai aprēķināšanas un piešķiršanas noteikumi”, jeb jaunajam pedagogu atalgojuma modelim, taču ar iebildumiem, kuri ir jānovērš, lai pašvaldības atbalstītu Jaunā pedagogu atalgojuma modeļa gala versiju.
Izglītības un zinātnes ministrija plāno virzīt tālāk izskatīšanai Ministru Kabinetā Jauno pedagogu atalgojuma modeli, taču pieejamā versija, kura atrodama Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā ir bez labojumiem un papildinājumiem.