Piekrastes pašvaldību apvienības priekšsēdētājs Māris Dadzis atskatījās uz gada laikā paveikto apvienības darbā – aktuālo jautājumu virzību un turpmākajiem izaicinājumiem piekrastes pārvaldībā, akcentējot LPPA valdes tikšanās ar kultūras un VARAM ministriem, sadarbību ar ministriju speciālistiem un līdzdalību darba grupu apspriedēs ar mērķi saglabāt finansējumu SAM 5.5.1. piekrastes kārtai un atkārtotu prasību valdībai par atbalstu pašvaldību valdījumā nodotā valsts īpašuma – pludmales apsaimniekošanai. Diemžēl arī šogad valsts budžetā līdzekļi jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai nav paredzēti.
Pašvaldības piekrastes attīstībai var vienīgi pretendēt uz ierobežotu finansējumu ES fondu stratēģiskā atbalsta mērķa (SAM) 5.5.1. “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu” ietvaros.
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze pastāstīja, ka atbilstoši šim mērķim finansējums 15 miljonu eiro apmērā tiks gandrīz pusei no visā piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskajā plānojumā definētajām 55 attīstāmajām vietām. Tas tiek plānots četriem piekrastes projektiem, teritoriāli ietverot visu piekrasti.
Paredzēts, ka potenciālajā sadarbības projektā “Dienvidkurzemes piekrastes mantojums cauri gadsimtiem” Liepājas pilsēta kopā ar Pāvilostas, Grobiņas, Nīcas un Rucavas novadu varēs ieguldīt līdzekļus šādās vietās: Liepājā – “Kungu kvartālā”, Trīsvienības katedrālē un pieslēgumos pludmalei, Pāvilostas novadā – Pāvilostas muzeja apkārtnē un Vērgales muižā, Grobiņas novadā – viduslaiku pils teritorijā ar estrādi un Ālandes upes parkā, Nīcas novadā – Bernātu tematiskajās takās, koka molā un skatu tornī un Rucavas novadā – fišerejā “Dzintarvēji” un Papes pludmalē.
” Ventspils pilsēta darbosies kopā ar Dundagas un Ventspils novadu, un ieguldījumu vietas plānotas šādas: Piejūras brīvdabas muzejs Ventspils pilsētā, Dundagas pils un ēka “Pastnieki” Dundagas novadā un Jūrkalnes dabas parks, dabas koncertzāle, Sv. Jāzepa baznīcas tornis, tilts Lielirbes ciemā un ventiņu un lībiešu veloceliņš Ventspils novadā.
būs Jūrmalas pilsēta, bet sadarbības partneri – Engures, Mērsraga un Rojas novads, paredzētas šādas ieguldījumu vietas: Jūrmalā – Ķemeru ūdenstornis un Mellužu estrāde, Engures novadā – parks pie vecās jūrskolas, pieejamība zvejniecības mantojumam/sedumiem un Šlokenbekas pils, Mērsraga novadā – Jēgerlejas estrāde un Rojas novadā – jauna estrāde.
Savukārt ceturtais potenciālais sadarbības projekts “Saviļņojošā Vidzeme” aptver Saulkrastu, Salacgrīvas, Limbažu un Carnikavas novadu, un tajā ieguldījumi tiks veikti Zvejnieku parkā, estrādē un veloceliņā Salacgrīvas novadā, Lauču akmens pieejamībā un drošības uzlabošanā pludmalē Limbažu novadā, Neibādes parkā un estrādē Saulkrastu novadā un muižas parkā, novadpētniecības centrā un Gaujas aizsargdambja labiekārtošanā Carnikavas novadā.
Nozīmīga sanāksmes daļa tika veltīta arī plānošanas jautājumiem. Ar jūras telpisko plānojumu iepazīstināja Baltijas Vides foruma valdes priekšsēdētāja Kristīna Veidemane, bet par pirmo nacionālas nozīmes tematisko plānojumu – piekrastes publiskās infrastruktūras tematisko plānojumu un piekrastes kompleksu attīstību stāstīja vairāki runātāji – VARAM Telpiskās plānošanas departamenta direktore Inguna Urtāne, SIA “Grupa 93” eksperti Sarmīte Lesiņa un Neils Balgalis, Vidzemes Augstskolas pasniedzējs un tūrisma eksperts Andris Klepers un Rīgas plānošanas reģiona cilvēku drošības un glābšanas plāna eksperte Lita Cielava.