Latvijas Pašvaldību savienības Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē trešdien, 25. novembrī piedalījās labklājības ministrs Uldis Augulis un pašvaldību pārstāvji sarunā ar ministru norādīja uz virkni problēmu, kas saistīti ar sociālā darba nodrošināšanu novados.
Viens no galvenajiem jautājumiem, kas tika apspriests, bija sociālo darbinieku izglītība un tās kvalitāte. Latvijas Sociālā darba vadītāju asociācijas valdes locekle, Rēzeknes novada sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale norādīja, ka ir jāaktualizē jautājums par iespēju interesentiem iegūt sociālā darba speciālista izglītību.
“Nevienā pašvaldībā nav noslēpums, ka brīdī, kad saskaramies ar darbinieka aiziešanu vai došanos bērna kopšanas atvaļinājumā, vienkārši nav ko likt vietā,” pauda speciāliste.
Lai gan iespēju iegūt sociālā darbinieka izglītību piedāvā daudzas augstākās izglītības iestādes, ne visiem, kas to vēlas, šīs programmas ir pieejamas augsto izmaksu dēļ.
“Neskatoties uz to, ka ir studiju kredīti un ir iespējas to dzēst, daudzus šīs izmaksas attur iegūt izglītību, jo minimālā summa ar ko vienā gadā jārēķinās ir virs 1000 eiro,” sacīja Strankale.
Līdz ar to nepieciešams runāt par budžeta vietu skaita palielināšanu.
Labklājības ministrs savukārt norādīja, ka statistika liecina, ka augstskolas pabeidz ievērojami lielāks speciālistu skaits, nekā turpina darbu profesijā. “Izglītības sistēmā nav ieviesta tāda kārtība, ka pēc augstskolas pabeigšanas notiek jauno speciālistu norīkošana uz kādu konkrētu sociālo dienestu un katrs var izvēlēties no atalgojuma un citiem faktoriem, kur strādāt, “ teica ministrs.
Budžeta vietu skaitu gan esot izdevies palielināt jau šajā mācību gadā, turklāt ministrs norādīja uz šogad noslēgto sadarbības līgumu ar Rīgas Stradiņa Universitāti.
Līdz ar to galvenais jautājums ir, kā motivēt speciālistus strādāt nozarē, kurā iegūta izglītība.
Vēl sociālā darba vadītāju asociācijas pārstāvji uzsvēra, ka jāizvērtē arī tās izglītības kvalitāte, ko piedāvā augstskolas, jo nereti jaunie speciālisti pēc diploma iegūšanas esot slikti sagatavoti praktiskajam darbam sociālajā dienestā.
Pašvaldību pārstāvji arī norādīja, ka būtu jāizvērtē, vai pilnīgi visiem speciālistiem, kas strādā sociālajā dienestā ir nepieciešama specifiska, tieši sociālā darba izglītība, jo daudzi amati, piemēram, darbs ar pabalstiem un datu bāzēm, daudz piemērotāki būtu cilvēkiem ar jurista, ekonomista, finansista utml. Izglītību.
Ministrs pauda, ka patlaban likumā tāda iespēja nav paredzēta, bet būtu vērts to apspriest. Viņš gan apšaubīja, vai Saeimas atbildīgajā komisijā tam izdotos rast atbalstu.
Papildus problēmai ar izglītību un sociālā darba speciālistu nodrošināšanu novados, aktuāls jautājums ir arī esošo speciālistu noslogojums un “izdegšanas sindroms”. Lai to risinātu, sociālajiem dienestiem ar valsts atbalstu ir pieejami supervīzijas pakalpojumi, taču ogad tiem ievērojami cēlušās cenas un ne visas pašvaldības to var atļauties.
U. Augulis pauda, ka visticamāk būtu jāveic pārrunas ar tiem pakalpojuma sniedzējiem, kas uzvarējuši iepirkumā, par cenas veidošanos, jo bieži vien esot tāda situācija, ka komersanti, dzirdot par valsts apmaksātu pakalpojumu, ievērojami ceļ cenas.
Nobeigumā U. Augulis uzsvēra sociālā darba nozīmi un aicināja pašvaldību vadītājus to izprast un novērtēt savu novadu un pilsētu sociālos darbiniekus, jo tendences un reālā dzīve apliecina, ka ieguldījums sociālajā darbā palīdz ietaupīt pašvaldības līdzekļus citos virzienos kā arī kopumā veicina iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldību darbu.
Komitejas sēdes pilno videoierakstu iespējams noskatīties šeit: