Latvijas Pašvaldību savienība

Ceturtdien, 22.jūlijā, notika LPS un RAPLM sarunas, kurās izskatīja šādus jautājumus:

RAPLM valsts sekretāres vietnieks Artis Stucka ierosināja izveidot kopīgu darba grupu šādas programmas izstrādei. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinisuzsvēra, ka reģionu pašvaldībām noteikti jābūt tieši vēlētām ar savām finansēm un funkcijām. LPS priekšsēdis aicināja pašlaik saglabāt RAPLM atbalstu plānošanas reģioniem, kuri tagad atbild arī par sabiedriskā transporta organizēšanu. Ministre Dagnija Staķe uzsvēra, ka RAPLM šobrīd neplāno nekādas izmaiņas plānošanas reģionu darbībā.

RAPLM Juridiskā departamenta direktore Kristīne Jaunzemeatgādināja, ka pašlaik ir spēkā vecā kārtība: republikas pilsētu pašvaldībām saistošie noteikumi ir jāpublicē „Latvijas Vēstnesī”, novadu pašvaldībām – vietējos laikrakstos vai pašvaldību izdevumos. Ar 1.oktobri stāsies spēkā grozījumi likumā „Par pašvaldībām”, kas paredz, ka jāpublicē ir arī pašvaldību saistošo noteikumu paskaidrojuma raksti. RAPLM rudenī pašvaldībām sūtīs skaidrojošo vēstuli par jauno kārtību. Kristīne Jaunzeme informēja arī par koncepciju, kas paredz kā obligātu ieviest tikai elektronisku normatīvo dokumentu publicēšanu „Latvijas Vēstneša” portālā, tad vairs drukātās publikācijas laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un vietējos laikrakstos nebūs obligātas. Pašvaldību saistošie noteikumi vienuviet tiek publicēti RAPLM mājas lapā, un Kristīne Jaunzeme apsolīja, ka rudenī RAPLM šo reģistru sakārtos. Pārejot tikai uz elektronisku normatīvo dokumentu publicēšanu, „Latvijas Vēstneša” portāls varētu pārņemt no RAPLM mājas lapas pašvaldību saistošo noteikumu reģistru. RAPLM arī sagatavos pašvaldībām metodisko materiālu par saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstiem. Kristīne Jaunzemesacīja, ka galvenie jautājumi, uz kuriem jāatbild paskaidrojuma rakstā ir šādi: saistošo noteikumu būtība; pamatojums, kāpēc tie ir vajadzīgi, un to ietekme uz budžetu. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis sacīja, ka paskaidrojuma raksti mutvārdos jau eksistē, jo, lai deputāti nobalsotu par saistošajiem noteikumiem, pašvaldības darbiniekiem ir jāpamato, kāpēc tie ir vajadzīgi. LPS priekšsēdis atbalstīja to, ka, publicējot paskaidrojuma rakstus, būs publiski pieejams saistošo noteikumu koncentrēts apraksts.Viņš arī pauda viedokli, ka elektroniski parakstītus saistošos noteikumus jau tagad var publicēt tikai elektroniski kā oficiālu dokumentu. Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns aicināja ātrāk ieviest kārtību, ka obligāta un oficiāla ir tikai elektroniska saistošo noteikumu publikācija, jo par obligāto publikāciju papīra formātā pašvaldībām ir jāmaksā pārāk dārgi.

RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta Finanšu, ekonomikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Ina Vārna sacīja, ka daudzas pašvaldības savus gada pārskatus ministrijai sūta papīra formātā. Viņa aicināja iesūtīt tos elektroniski, jo tie ir jāpublicē RAPLM mājas lapā. RAPLM mājas lapā var arī ievietot tikai saiti uz gada pārskata publikāciju pašvaldības mājas lapā.

Atbildot uz Preiļu novada domes priekšsēdētāja Alda Adamoviča jautājumu par prasību publicēt amatpersonu algas pašvaldību mājas lapās, Kristīne Jaunzeme paskaidroja, ka ar vārdiem un uzvārdiem pašvaldību mājas lapās ir jāpublicē tikai amatpersonu algas, norādot tikai to atalgojuma daļu, ko saņem par amatpersonas pienākumu veikšanu. Ja algas ir publicētas pašvaldības iestādes mājas lapā, tad pašvaldības mājas lapā var norādīt tikai attiecīgo saiti. Nav noteiktas kārtības par to, tieši kurā mājas lapas sadaļā algas jāpublicē, vairākas pašvaldību tās publicē sadaļā „Budžets”.

Ina Vārna informēja, ka ir izveidotas 14 kopīgas pilsētu un pagastu pārvaldes. Kopīgu pārvalžu izveide pašvaldībām ir jāsaskaņo ar RAPLM, kā to prasa likums „Par pašvaldībām”. Galvenais kritērijs ir, lai tiktu saglabāta pašvaldības pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis sacīja: „Ja nav iedzīvotāju, nav vajadzīga arī pagasta pārvalde, un skumīgākais ir tas, ka Latvijā tiešām paliek tukšas teritorijas.”

Kristīne Jaunzeme atgādināja, ka tas bija LPS priekšlikums grozījumiem likumā „Par pašvaldībām” – ja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs grib atcelt kādus pašvaldības saistošos noteikumus, tad lai viņš to dara caur tiesu. Kristīne Jaunzemeinformēja, ka kopš 2006.gada ministri ir atcēluši 22  pašvaldību saistošos noteikumus – 18 par teritorijas plānojumiem un 4 par citiem jautājumiem. Divreiz pašvaldības ir vērsušās Satversmes tiesā, kas ministra rīkojumus par pašvaldību saistošo noteikumu atcelšanu ir atstājusi spēkā.

LPS padomnieks reģionālās attīstības un sadarbības jautājumos Jānis Piešiņšsacīja, ka nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu. 1994.gadā Saeimā kā pagaidu risinājums tika pieņemta joprojām spēkā esošā kārtība, ka pašvaldību saistošos noteikumus, par kuru likumību ir šaubas, atceļ reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Saeima gan jau 1994.gadā atzina, ka pareizāks risinājums būtu, ja lēmumu par pašvaldību saistošo noteikumu atcelšanu pieņemtu tiesa.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinissacīja, ka pašvaldības vēl rūpīgāk pieņems saistošos noteikumus, ja zinās, ka var tiesā zaudēt un var nākties atmaksāt kādus nelikumīgi iekasētus maksājumus līdzīgi kā valdībai nācās atmaksāt nelikumīgi samazinātās pensijas. Abas puses atzina, ka svarīgākā ir ministrijas un pašvaldību sadarbība saistošo noteikumu izstrādes procesā, lai tos nenāktos atcelt.

Runājot par abiem šiem jautājumiem, RAPLM Valsts stratēģiskās plānošanas departamenta direktora vietniece, Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Ilona Raugze atgādināja, ka RAPLM reģionālās politikas ietvaros piedāvā koncentrēt investīcijas mērķa teritorijās (attīstības centros, laukos, pierobežā, piekrastē u.c.), izstrādājot specifiskus atbalsta pasākumus un sniedzot atbalstu pašvaldībāmatbilstoši to noteiktajām prioritātēm. Līdz 2013.gada 1.janvārim visām pašvaldībām ir jāizstrādā attīstības programmas un tām ir jābūt elektroniski pieejamām. Iedzīvotāju aizbraukšanu iespējams samazināt, radot darba vietas pašvaldības teritorijā, tāpēc RAPLM centīsies novērst šķēršļus, kas šobrīd kavē pašvaldībām aktīvāk iesaistīties uzņēmējdarbības veicināšanā, tai skaitā – rīkoties ar savu mantu.

            Ilona Raugze uzsvēra, ka tām 18 pašvaldībām, kas ir iekļautas policentriskās attīstības programmā, līdz 16.augustam ir jāiesniedz investīciju pieprasījumi. Viņa pauda nožēlu, ka pašlaik šai programmai ir paredzēti tikai 9,5 miljoni latu, tāpēc RAPLM centīsies panākt papildu finansējuma piešķiršanu šīs programmas īstenošanai.

            Aldis Adamovičs uzsvēra, ka 9,5 miljoni latu 18 pašvaldībām ir gaužām maza summa, un atgādināja, ka iepriekš 17 pašvaldības šajā programmā saņēma 209 miljonus latu. Viņš atgādināja, ka Latvijā ir 118 pašvaldības, un aicināja dot priekšroku tām pašvaldībām, kas atbalstu nav saņēmušas. Ilona Raugze atbildēja, ka nākamajā ES programmēšanas periodā RAPLM gribētu piedāvāt iespēju visām pašvaldībām īstenot savas attīstības programmas. LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinisaicināja RAPLM iniciēt ES Ārējās robežas programmu, un Ilona Raugze apsolīja nākamajam programmēšanas periodam ierosināt šādu programmu.

            Augusta otrajā pusē RAPLM uzsāks vairākas diskusijas par reģionālās politikas jautājumiem, tai skaitā – par jaunām teritoriālās attīstības atbalsta programmām, par pašvaldību lomu uzņēmējdarbībā, par pakalpojumu minimālo grozu utt. RAPLM aicinās LPS pārstāvjus piedalīties šajās diskusijās.

RAPLM Valsts stratēģiskās plānošanas departamenta Attīstības uzraudzības nodaļas vadītājs Raivis Bremšmits sacīja, ka RAPLM kopā ar LPS turpinās darbu pie korektu teritoriju attīstības indeksu izstrādes. Problēmas ir ar statistikas datu pieejamību, jo pat IKP datus pa novadiem nav iespējams iegūt. Augustā sanāks RAPLM, LPS, RTU un LU kopīga darba grupa par attīstības indeksiem.

·        Eiropas Savienības struktūrfondu reģionālais aspekts.

Ilona Raugze sacīja, ka RAPLM izvērtēs un nākamgad sagatavos nopietnu informatīvo ziņojumu ne tikai par veiktajiem ES fondu ieguldījumiem teritorijās, bet arī par to izmantošanas rezultātiem un ietekmi. RAPLM esot ierosinājusi ZM 2011.gadā izvērtēt, kā Lauku attīstības programmas pasākumi ietekmē teritoriju attīstību. Ilona Raugze uzsvēra, ka Eiropas Komisija atbalsta teritoriālu pieeju ES fondu plānošanā, un par to RAPLM rīkos diskusijas ar Latvijas nozaru ministrijām. Novembra beigās vai decembra sākumā RAPLM ir iecerējusi rīkot semināru par labo praksi Eiropā, teritoriāli plānojot un izmantojot ES fondus. Ilona Raugze arī informēja, ka līdz 15.septembrim ministrijām ir jāiesniedz Ārlietu ministrijai informācija par stratēģiski svarīgiem projektiem. Ilona Raugze aicināja arī pašvaldības iesniegt savus priekšlikumus par šādiem projektiem.

 

Jautājuma par valsts apdzīvojuma attīstības politiku (tai skaitā rūkošu pilsētu un depopulētu lauku teritoriju plānošanu) vietā, atsaucoties uz kolēģes Ilonas Rauzges informāciju par reģionālo attīstību, Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Urtāne informēja par ministrijas plānošanas jomā sagatavotajiem jaunajiem normatīvajiem aktiem – teritorijas attīstības plānošanas likumu, vietējo pašvaldību teritorijas plānošanas noteikumiem un vispārīgajiem teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem.

Savukārt LPS padomniece vides jautājumos Gunta Lukstiņa norādīja, ka valstī šis jautājums ir ļoti nopietns, jo jāveido jauna apdzīvojuma attīstības politika, ņemot vērā demogrāfiskos un migrācijas procesus, un arī sarūkošās pilsētās un ciemos jānodrošina kvalitatīva dzīves apstākļi. LPS padomnieks Jānis Piešiņš atgādināja, ka nav skaidri noteikts, kas ir ciems.  

Sarunu dalībnieki nolēma, ka jautājums par apdzīvojuma attīstības politiku (ietverot jautājumu par ciemu) ir aktuāls un sarunas par to jāturpina vispirms ekspertu lokā, tiekoties LPS padomniekiem Jānim Piešiņam un Guntai Lukstiņai ar Ingūnu Urtāni, un vēlāk politiskajā līmenī.

Ingūna Urtāne īsi pastāstīja par Rīgas pieredzi apkaimju veidošanā.

 

RAPLM Elektroniskās pārvaldes departamenta Elektronisko pakalpojumu plānošanas nodaļas vadītājs Gatis Ozols informēja par MK apstiprinātajiem noteikumiem Nr.357 „Kārtība, kādā iestādes sadarbojoties sniedz informāciju elektroniskā veidā, kā arī nodrošina un apliecina šādas informācijas patiesumu”. Noteikumi nosaka jaunu normu, ka informācija no dažādām valsts IS ir uzskatāma par patiesu un uz to var paļauties, sniedzot dažāda veida izziņas un pieņemot lēmumus.

Gatis Ozols arī informēja, ka pat gadījumos, kad pašvaldībai nav tiešas piekļuves valsts reģistra datu bāzei, lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas apmaiņa ir veicama, izmantojot jebkuru citu pašvaldības un valsts iestāžu rīcībā esošu risinājumu, piemēram, elektroniskos dokumentus.

LPS padomnieks informācijas tehnoloģiju jautājumos Guntars Krasovskis norādīja, ka RAPLM nav pietiekami spēcīgas lomas IT projektu un IS koordinēšanā. Tāpēc katra nozaru ministrija var rīkoties, kā tai iepatīkas, veidot IS pēc saviem ieskatiem, nerēķinoties ne ar citu IS turētājiem, ne arī ar pašvaldībām. RAPLM Elektroniskās pārvaldes departamenta direktors Uģis Bisenieks norādīja, ka RAPLM ir koordinatora loma un tai normatīvajos aktos nav noteiktas veto tiesības IS izveidošanā. RAPLM var aizrādīt, ka nav ņemti vērā vairāki nosacījumi, bet savukārt jaunās IS veidotājs šos aizrādījumus var neņemt vērā. Kā piemērs tika nosaukts Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu reģistra veidošanas process. Uģis Bisenieks aicināja informēt RAPLM par tiem gadījumiem, kad kāda valsts institūcija ir atteikusies sniegt informāciju pašvaldībām.

·        Valsts institūciju pakalpojumu pieejamība vienas pieturas aģentūrās.

Artis Stucka informēja, ka ir sagatavota VPA koncepcija izskatīšanai Ministru kabinetā. Kā jau bija ziņots iepriekš, RAPLM piedāvā VPA veidot, balstoties uz pašvaldībām, nevis piedāvāt realizēt to kādiem uzņēmumiem vai firmām.Vislielākā pretestība un neatsaucība ir no ministrijām par to pakalpojumu un funkciju darba organizēšanu sadarbībā ar pašvaldībām. RAPLM lūdz LPS sniegt atbalstu, kad jautājums tiks izskatīts MK sēdē.

VRAA direktora vietniece pētniecības un IT jautājumos Vita Narvicka informēja, ka šobrīd VRAA lielākā prioritāte ir NĪN jautājumu sakārtošana gan PVIS programmatūrā, gan arī darbībās, kas saistās ar „ZZ Dats” darbu apmaksu. Kā nākamais lielākais darbs tiks intensīvi strādāts pie Valsts informācijas sistēmu savietotāja (VISS) funkcionalitātes paplašināšanas.

Ina Vārna informēja, ka vienota politikas dokumenta izstrāde šobrīd ir problemātiska, vienkāršāk būtu sagatavot dažāda veida grozījumus esošajos MK noteikumos un ierosināt arī likumu izmaiņas. Pie šāda secinājuma nonāca tie pašvaldību pārstāvji, kas  piedalījās RAPLM sanāksmē par politikas dokumenta izstrādi šā gada 14.jūlijā. Tuvākie veicamie darbi: līdz 1.augustam izveidot sarakstu ar likumdošanas aktiem, kas skar pašvaldību informācijas sistēmu darbību. Līdz 1.septembrim izanalizēt tos un sagatavot priekšlikumusnepieciešamajām izmaiņām.