Otrdien, 31.augustā, notika LPS Izglītības un kultūras komitejas Sporta apakškomitejas sēde. Tajā Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta pārstāvji Edgars Severs un Antra Aizstrauta informēja par aktualitātēm sporta nozarē. Viņi vēlreiz apliecināja, ka netiek plānots samazināt finansējumu pašvaldību dibināto sporta skolu treneru algām.
Komiteja izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas vēstuli, kurā tā lūdz izteikt priekšlikumus par nepietiekama finansējuma apstākļos no valsts budžeta prioritāri finansējamajām programmām un pasākumiem. Tika nolemts nosūtīt vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai ar sekojošiem priekšlikumiem:
1. Mainīt izpratni par sporta lomu un nozīmi sabiedrībā. Valsts sporta stratēģijas mērķim būtu jābūt cilvēkam, kurš visa sava mūža garumā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, dara to prasmīgi un rezultātā ir vesels un aktīvs. Vērojot pašreizējo sporta politiku valstī nākas secināt, ka tās mērķis ir cits – sagatavot augstas klases sportistus, izcīnīt medaļas pēc iespējas vairāk un pēc iespējas plašākā sporta veidu spektrā. Šāds mērķis nenoliedzami nav slikts, ja tādu uzstāda Olimpiskā komiteja, sporta veida federācija vai konkrēts sportists, tomēr raugoties no valsts interesēm augstas klases sportam būtu jābūt tikai līdzeklim lai rosinātu iedzīvotājus nodarboties. Tāpēc prioritātēm būtu jābūt bērnu un jauniešu sportam un tautas sportam.
2. Saglabāt esošo finansējumu pašvaldību dibināto sporta skolu treneru algām. No 2012.gada, kad uz finansējumu pretendēs arī privātās sporta skolas un klubi paredzēt papildu finansējumu.
3. Rast iespēju nodrošināt obligātas 3 sporta stundas nedēļā vispārizglītojošās skolās, paaugstinot sporta stundās apgūstamo zināšanu un fizisko prasmju līmeni.
4. Noteikt prioritāros sporta veidus, kuru attīstībai novirzīt valsts līdzekļus. To darot par kritērijiem izvirzīt:
- sporta veida tradīcijas Latvijā (piemēram, hokejs, vieglatlētika, basketbols, šahs);
- sporta bāzu esamība Latvijā (piemēram, kamaniņu sports, bobslejs, skeletons);
- masveidība un pieejamība iedzīvotājiem (piemēram, orientēšanās sports)
Tajā pašā laikā neliedzot attīstīties nevienam sporta veidam, bet valsts līdzekļus piešķirot tikai prioritārajiem, pie tam piešķirot ņemt vērā sporta veida popularitāti skatītāju vidū un līdz ar to iespēju sporta veida federācijai pašai piesaistīt sponsoru līdzekļus.
5. Finansu līdzekļu nepietiekamības apstākļos atturēties no starptautisku sacensību rīkošanas par valsts līdzekļiem. Jau apstiprināto sacensību rīkotājiem prasīt atskaiti par līdzekļu izlietojumu un kopējo sacensību sarīkošanas ieņēmumu un izdevumu bilanci. Tā kā bieži vien prasot līdzekļus kā arguments tiek minēts ekonomiskais efekts, ko valstij nes atbraukušie sportisti un fani, to vajadzētu pamatot ar aprēķiniem.
LPS Sporta apakškomiteja noklausījās biedrības „Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienība” prezidenta Daumanta Znatnaja informāciju par nepieciešamību pārreģistrēt biedrību, uzrādot tās juridiskos biedrus, lai varētu turpināt saņemt no valsts budžeta finansējumu, kas tiek izlietots Latvijas Sporta veterānu sporta spēļu sarīkošanai. Tā kā šajās sacensībās līdz šim piedalās vairuma pašvaldību komandas, sacensības ir masveidīgas un salīdzinoši lētas, komiteja nolēma aicināt pašvaldības izvērtēt iespēju juridiski noformēt savu dalību Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienībā, attiecīgi pieņemot lēmumu par izmaiņām pašvaldības nolikumā.