Otrdien, 31.augustā, notika LPS Tehnisko problēmu komitejas sēde, kurātika izskatīts jautājums par valdības informatīvo ziņojumu saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem. Pamatojoties uz iepriekšējās sēdes lēmumu, komiteja bija nosūtījusi atklātu vēstuli „Par stāvokli siltumapgādē” Ministru prezidentam, kā rezultātā Ekonomikas ministrijai bija jāsagatavo informatīvais ziņojums līdz 31.augustam. Diemžēl komitejas sēdē bija iespējams izskatīt tikai vienu no šā ziņojuma variantiem. Komitejas locekļi ar gandarījumu atzīmēja, ka, pateicoties komitejas aktivitātei un sadarbībai ar Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, ir izdevies panākt, ka līdz 2011.gada 1.jūlijam ir atcelta akcīzes nodokļa piemērošana dabas gāzei. Tas varētu samazināt siltumapgādes tarifus orientējoši par 6%. Vienlaicīgi komitejas locekļi atzīmēja, ka, iepazīstoties ar informatīvā ziņojuma ”Par situāciju saistībā ar siltumapgādes pakalpojumiem” projektu, jāsecina, ka tas balstīts uz ministriju dienesta informāciju, LPS un Latvijas Siltumapgādes uzņēmumu asociācijas datiem, neveicot analīzi par:
- siltumapgādes pakalpojumu parādsaistībām saistībā ar gāzes cenu pieaugumu un iespējamiem riskiem šā pakalpojuma nodrošināšanai;
- ietekmi uz pašvaldību budžetiem PVN 21% likmes pielietošanas gadījumā siltumapgādei;
- parādsaistību palielinājuma vai samazinājuma tendencēm, uzsākot 2010./2011.gada apkures sezonu;
- iespējamiem riskiem siltumapgādes pakalpojumu nodrošināšanā.
Lai gan jau kopš šā gada februāra dzīvokļu pabalstu un GMI īpatsvars pašvaldību sociālajos budžetos pārsniedz 70%, ziņojumā tiek norādīts, ka pašvaldībām ir iespējams nepieciešamo finansējumu nodrošināt, veicot izmaiņas sociālo pabalstu izmaksās. Taču ziņojums nenorāda, kurus no valsts noteiktajiem sociālās palīdzības veidiem pašvaldībās nav jāpilda. Ziņojumā nav priekšlikumu problēmu risinājumam, netiek piedāvāti risinājumi paātrinātai parādu piedziņai. Vairāki komitejas locekļi norādīja, ka pašvaldībām nav nekādu ietekmes instrumentu gadījumos, ja pakalpojumus namu apsaimniekošanā un siltumapgādē veic privātie komersanti.
Ņemot vērā, ka šā gada 7 mēnešos pašvaldības jau ir izmaksājušas 77% no dzīvokļa pabalstu paredzētā gada apjoma, ka pieaug trūcīgo un maznodrošināto iedzīvotāju skaits un saglabājas ievērojamas nenomaksātas siltumapgādes parādsaistības, komiteja nolēma:
1. Atzīt, ka informatīvais ziņojums nesniedz nekādu priekšstatu par siltumapgādes problēmām, jo netiek izvērtēts siltumapgādes pakalpojumu parādsaistību apjoms vismaz uz šā gada 1.septembri;
2. Prasīt Ekonomikas ministrijai nekavējoties izstrādāt pasākumu plānu, kas nodrošinātu 2010./2011.gada apkures sezonas uzsākšanu un sekmīgu tās norisi;
3. Neatbalstīt samazinātās PVN likmes (10%) atcelšanu siltumapgādei, jo tas palielinās slogu uz pašvaldību budžetiem un radīs ievērojamu maznodrošināto un trūcīgo iedzīvotāju skaita pieaugumu.
4. Aicināt pašvaldības līdz šā gada 10.septembrim iesniegt LPS aktualizētos datus par siltumapgādes uzņēmumu parādsaistībām un to attīstības dinamiku.
Komiteja izskatīja arī jautājumu par PVN likmes iespējamo paaugstināšanu sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Pēteris Salkazanovs – Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents – informēja, ka iespējamā PVN likmes paaugstināšana radīs braukšanas maksas tarifu palielinājumu orientējoši 15% apjomā. No tā valsts budžets iegūtu apmēram 8 miljonus papildu ieņēmumus, taču, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojuma līmeni vismaz šā gada apjomā, no valsts budžeta būtu jāparedz papildus 10,8 miljoni latu. Komitejas locekļi atzīmēja, ka pašlaik Finanšu ministrija nav izvērtējusi finanšu ietekmi uz pilsētu pašvaldību budžetiem, kur līdzīgi kā vietējo un starppilsētu maršrutu kompensēšanai papildus būtu nepieciešami līdzekļi zaudējumu kompensācijai 10 miljonu latu apmērā.
Komiteja nolēma:
1. Neatbalstīt PVN 21% likmes piemērošanu sabiedriskajā transportā;
2. Sastādot 2011.gada valsts budžetu, paredzēt finansējumu valsts noteiktajām pasažieru kategorijām starppilsētu un vietējiem maršrutiem vismaz 6,1 miljonu latu apmērā un papildus 4,27 miljonus latu pilsētu maršrutos invalīdu pārvadājumiem. Ja šie izdevumi netiek iekļauti valsts budžetā, tad tie jānosaka Sociālā tīkla stratēģijas ietvaros.
Komiteja izskatīja arī jautājumu par VAS „Latvijas Pasts” piedāvājumu, kuru prezentēja ģenerāldirektors A. Veiss. Piedāvājums balstās uz Latvijas Pasta un Carnikavas novada uzsākto savstarpējo projektu. Lai iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju apmaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, nekustamā īpašuma nodokli, pašvaldību nodevas, kā arī veikt citus maksājumus pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai par izdevīgu pakalpojuma maksu, Latvijas Pasts piedāvā pašvaldībām un tās uzņēmumiem atvērt maksājumu kontu, kurā tiktu ieskaitīta no klientiem saņemtā nauda.
Pašvaldībām un to uzņēmumiem tiek piedāvāts atvērt maksājumu kontu Latvijas Pastā bez maksas. Par konta izmantošanu netiks ieturēta apkalpošanas maksa. Informāciju par veiktajām iemaksām kontā varēs saņemt elektroniskā formā katru darba dienu, savukārt kontā iemaksātos naudas līdzekļus iespējams regulāri pārskaitīt uz pašvaldības vai tās uzņēmuma norādīto kontu bankā.
Ja pašvaldība izmanto Latvijas Pasta sadarbības partnera SIA „ZZ Dats” nekustamā īpašuma administrēšanas sistēmu, tiks nodrošināta informācijas par Latvijas Pastāveiktā nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu nodošana SIA „ZZ Dats”.