11. martā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža Andra Jaunsleiņa, padomnieces izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināras Dundures, vecākā padomnieka Māra Pūķa un izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska tikšanās, kuras laikā ministrs uzsvēra, ka ieceru īstenošanai izglītības sistēmas attīstībai, būtiska loma ir tieši sadarbībai ar pašvaldībām un LPS.
Tikšanās gaitā tika pārrunāts plašs jautājumu spektrs, kas saistīts ar izglītības politikas īstenošanas iecerēm visās tās pakāpēs, kā arī zinātnes jomā.
K.Šadurskis iepazīstināja LPS ar procesa virzību un iecerēm kā ieviest pedagogu algu palielināšanu jau no šā gada 1. septembra, kam šogad papildus ir paredzēti 9 miljoni eiro. Tāpat pedagogu atalgojuma sistēma tika aplūkota perspektīvās attīstības kontekstā, kur mērķis ir izvirzīts, lai pedagogu atalgojums būtu virs vidējā sabiedriskajā sektorā strādājošo algām.
Tāpat ar LPS tika pārrunāts jautājums par skolu finansēšanas modeli un skolu tīkla sakārtošana, kur būtiska loma ir pašvaldībām. Ministrs izklāstīja savu redzējumu par to, ka pedagogu mērķdotācijas finansējumu turpmāk vajadzētu novirzīt pašvaldībai. Sanāksmes dalībnieki bija vienprātīgi par to, ka skola līdz 6. klasei ir jāsaglabā maksimāli tuvu bērnu dzīves vietai.
Ministrs uzsvēra, ka, paaugstinot pedagogu algas, veidosies neproporcionāla attiecība pret atalgojumu augstākajā izglītībā un pirmsskolas izglītībā. Tādēļ nākamā gada valsts budžetā augstākajai izglītībai un zinātnei papildus ir nepieciešams piesaistīt 30 miljonus eiro, lai trīs gadu laikā ar secīgu finansējuma pieaugumu panāktu to, ka beidzot tiek pildītas likumu normas, kas nosaka augstākās izglītības un zinātnes finansējumu attiecībā pret iekšējo kopproduktu.
Attiecībā uz augstāko izglītību, ministrs vērsa uzmanību uz finansējuma disproporciju reģionālajām augstskolām. Ministrs plāno šo disproporciju novērst ar finansējuma palielināšanu tajos reģionos, kur finansējums ir proporcionāli mazāks.
Tāpat ministrs pārrunāja jautājumu, kas saistīts ar skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. LPS pauda atbalstu, rosinot noteikt pārejas periodu, un pēc trīs gadiem to noteikt jau kā vispārēju normu. Trīs gadu periodā vecāki varētu izvēlēties no kāda vecuma bērnu laist skolā.
LPS atbalsta arī ministra rosināto izglītības programmā iekļaut trešo sporta stundu.
Plaša diskusija tika veltīta arī jautājumam par skolotāju kvalitātes pakāpju izvērtēšanu, jo šobrīd tajā ir pārlieku liela birokrātija un esošā sistēma īsti nesasniedz savu mērķi. LPS pauž atbalstu, to sniegušas jau arī citas profesionālās organizācijas un sociālie partneri.
Tikšanās laikā LPS kontekstā ar skolu tīkla sakārtošanas jautājumu izteica priekšlikumu par pilotprojekta izveidošanu mazajām skolām, kurām ir pazīmes, ka to pastāvēšana nākotnē ir apdraudēta. Pilotprojekta būtība paredzētu skolai dot lielāku saimniecisko patstāvību, kā arī izņēmumu piemērošana, kas ļautu atteikties no dažādu specifisku normu piemērošanu. Līdzīgi modeļi tiek piemēroti ES līmenī atsevišķās valstīs, piemēram, reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, degradētu vidi utml.
Mārtiņš Langrāts
Ministra padomnieks