Pirmdien, 20.septembrī, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Ministru prezidentam, Ekonomikas, Labklājības un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai nosūtīja apkopotos datus par apkures parādiem (skatiet šeit) un šādu vēstuli:
Latvijas Pašvaldību savienība ir atkārtoti veikusi pašvaldību aptauju par situāciju siltumapgādē. Analīzē iekļauti 70 pašvaldību dati, kas, mūsuprāt, pietiekami objektīvi dod priekšstatu par siltumapgādes parādsaistību pieauguma vai samazinājuma dinamiku. Analīzē atsevišķi izdalītas republikas nozīmes un novadu pilsētas (dati par 9 republikas un 61 novadu pilsētu – 1.tabula – „Parādi pilsētās”), 2.tabulā – „Parādi novados” līdzīga analīze veikta par siltumapgādes parādsaistībām novadu ciemu un ciemata teritorijās. Informācijā ietverti dati tikai par iedzīvotāju parādsaistībām. Datu apkopojumā ietverti dati pēc stāvokļa uz šī gada 1.maiju, salīdzinot parādsaistības iedzīvotājiem pret iepriekšējo apkures sezonu procentuāli, dati pēc stāvokļa uz 1.septembri, kā arī salīdzināta parādsaistību dinamika naudas izteiksmē un procentuāli, salīdzinot datus uz šī gada 1. maiju un 1. septembri.
Aptaujātās pašvaldības pēc stāvokļa uz 1. maiju ir fiksējušas iedzīvotāju parādsaistības 25, 3 miljonu latu apmērā (t. sk. republikas nozīmes pilsētas 16,96 miljoni latu) un attiecīgi uz 1. septembri 19,5 miljoni latu apmērā(t.sk. republikas pilsētas 13,18 miljonu latu apmērā). Analīze liecina, ka pašvaldībās parādsaistību apjoms, salīdzinot ar situāciju uz 1. maiju un 1.septembri ir samazinājies par 23%, šādas tendences ir gan republikas nozīmes pilsētās, gan novados. Tomēr atsevišķās pašvaldībās parādsaistības pieaug (Jūrmalas , Ventspils pilsētas, u.c). Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka salīdzinoši liels īpatsvars ir pašvaldībām, kurām parādsaistību apjoms pārsniedz 20% pret iepriekšējās apkures sezonu, kas liecina, ka parādsaistības pārsniedz 1,5 mēnešu maksājumu apjomu, kas nozīmē, ka iedzīvotāju zemā maksātspēja var radīt siltumapgādes uzņēmumiem nopietnas problēmas uzsākt un veiksmīgi nodrošināt kārtējo apkures sezonu. Šāda situācija ir piecās republikas nozīmes pilsētās, bet Valmierā un Jēkabpilī parādsaistības jau pārsniedz 2. mēnešu apjomu. Nopietna situācija ir arī novadu pilsētās un novados, kur gandrīz trešai daļai pašvaldību iedzīvotāju parāds pārsniedz 1,5 mēnešu maksājumu, savukārt Ludzā, Kandavā, Vangažos jau 2,5 mēnešu apjomu.
Ņemot vērā augstākminēto un to, ka gāzes un koksnes kurināmā cenu pieauguma rezultātā siltumapgādes tarifi paaugstināsies vismaz par 30%, uzskatām, ka nākamā siltumapgādes sezonā parādsaistības tikai pieaugs un apmēram trešdaļai pašvaldību var rasties nopietnas problēmas siltumapgādes nodrošināšanā nākamā apkures sezonā.
Paredzams, ka plānotais dzīvokļu pabalsta apjoms (13,98 miljoni latu ) pašvaldībās šogad tiks pārsniegts vismaz par 4,55 miljoniem latu. Pieaugs pieprasījums pēc sociālajiem pabalstiem to iedzīvotāju vidū, kuri ienākumu ziņā atrodas 1 vai kvintilē (1.kvintile mājsaimniecību ienākumi uz vienu personu Ls 79,93 latu, 2. kvintile143,27 latu ), kas sastāda 42% no kopējā iedzīvotāju skaita. Aptaujas rezultāti norāda, ka arī iedzīvotājiem, kuru ienākumi atbilst 3. kvintilei (Ls 201,28) būs grūtības ar siltumapgādes pakalpojumu nomaksu.
Sakarā ar ievērojamo pabalsta apjomu pieaugumu pašvaldības būs spiestas pārskatīt saistošos noteikumus un ievērojami samazināt atbalstu maznodrošināto iedzīvotāju grupai un, ja netiks palielināts valsts atbalsts, garantēt atbalstu tikai trūcīgo iedzīvotāju kategorijai, kas rada reālu risku apkures sezonas pārtraukšanai februāra - marta mēnešos ievērojamo parādsaistību pieauguma dēļ.
Tādējādi Latvijas Pašvaldību savienība atkārtoti lūdz:
1. Neatbalstīt samazinātās PVN likmes (10%) atcelšanu siltumapgādei;
2. Paredzēt iespējas Sociālā tīkla stratēģijas ietvaros sadaļā „Dzīvokļu pabalsta izmaksas nodrošināšana” valsts līdzfinansējumu 80% apmērā.
