5. maijā Labklājības ministrijā (LM) notika ikgadējās sarunas starp Latvijas Pašvaldības savienību (LPS) un LM. Sanāksmē labklājības ministrs Jānis Reirs, LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, LM speciālisti, kā arī pašvaldību pārstāvji apsprieda aktuālos jautājumus labklājības nozarē. Klātesošie vienojās, ka 2017. gadā garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmenis paliks pašreizējā apmērā, 49,80 eiro.
LM sadarbībā ar LPS un citām nevalstiskajām organizācijām turpinās darbu pie minimālā ienākumu līmeņa koncepcijas ieviešanas. Koncepcijas virsmērķis ir uz solidaritātes principiem balstīta nabadzības un ienākumu nevienlīdzības mazināšana, savukārt mērķis – noteikt metodoloģiski pamatotu un sociālekonomiskajai situācijai atbilstošu minimālā ienākuma līmeni, kas kalpotu par atskaites punktu sociālās drošības sistēmas jomās (valsts sociālie pabalsti, sociālā apdrošināšana, sociālā palīdzība) noteikto atbalsta pasākumu pilnveidošanai. Līdz ar to koncepcijas ieviešanā nepieciešams gan valsts, gan pašvaldību ieguldījums.
Tika skatīts arī jautājums par valsts mērķdotācijām sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai. Diskusijas laikā pašvaldību pārstāvji norādīja, ka mērķdotācijas sociālo darbinieku amatalgu paaugstināšanai, kuras tika nodrošinātas 2007.–2009. gadā un tika apturētas krīzes laikā, bija veiksmīgs instruments, lai motivētu labākos sociālos darbiniekus darbam ar ģimenēm un bērniem. Tāpēc mērķdotācijas būtu jāparedz visiem sociālajiem darbiniekiem neatkarīgi no mērķgrupas, ar kuru tie strādā.
Apspriežot jautājumu par valsts finansējumu sociālā darba studiju programmām un atbildību par strādāšanu nozarē pēc studiju programmas pabeigšanas, sarunās izskanēja, ka, neskatoties uz sociālā darba programmas absolventu skaitu, sociālo pakalpojumu sniedzēji (sociālie dienesti, pašvaldību pansionāti, bērnunami u.c.) kā darba devēji saskaras ar darbinieku trūkumu, ilgstoši neaizpildītām vakancēm. Tāpēc vajadzīgs mehānisms, lai tie speciālisti, kuri ieguvuši izglītību par valsts budžeta līdzekļiem, strādātu atbilstoši iegūtajai izglītībai.
Sarunu laikā LM prezentēja apkopoto informāciju par Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē esošajiem cilvēkiem ar sociālā darba izglītību un plānošanas reģionos izsludinātajiem vakantajiem amatiem.
Kā vienu no iespējamajiem risinājumiem situācijas uzlabošanai puses saskatīja iespēju Labklājības ministrijai pārņemt savā pārziņā valsts budžeta finansējuma administrēšanu sociālā darba studijām.
LPS aktualizēja arī jautājumu par finansiālo atbalstu personām, kuras no institūcijas pāriet uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Kā zināms, valstī uzsākta vērienīga sociālās politikas reforma (deinstitucionalizācija), kuras mērķis ir izveidot pakalpojumu sistēmu, kas sniedz personai, kurai ir ierobežotas spējas sevi aprūpēt, nepieciešamo atbalstu, lai tā spētu dzīvot mājās vai ģimenes vidē.
Reformas uzsākšanai ir paredzēts Eiropas Sociālā fonda finansējums, bet nav norādīts finansējuma avots un apjoms pēc projekta īstenošanas attiecībā uz personām, kuras pāries uz patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas nodrošinātu principa “nauda seko klientam” īstenošanu no valsts budžeta.
Ilze Rudzīte,
LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos
Foto: Viktorija Buraka