Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis pārrunā turpmāko sadarbību ar “Latvijas dzelzceļš”

2. augustā notika VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta Edvīna Bērziņa un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēža Andra Jaunsleiņa tikšanās, lai pārrunātu aktuālos sadarbības jautājumus ilgtermiņa attīstības projektu, drošības un savstarpējās informācijas apmaiņas jomās.

E.Bērziņš: “Šogad esam tikušies ar virkni pašvaldību vadītāju, pārrunājot tieši viņiem aktuālus jautājumus, - Valmierā un Jelgavā tie ir jauni infrastruktūras mezgli un industriālo teritoriju attīstība, Ogrē, Salaspilī un Līvānos – drošības situācija, Rēzeknē un Daugavpilī – gaidāmā dzelzceļa elektrifikācija. Katrai pašvaldībai ir sava specifika, taču šo sarunu pieredze liecina – tikai konstruktīvs, savlaicīgs dialogs un abu pušu gatavība iesaistīties situācijas risināšanā ir pareizais ceļš. To apstiprināja arī abas tikšanās ar pašvaldību organizāciju vadītājiem.”

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis uzsvēra, ka būtiskākais šādu projektu plānošanā un īstenošanā ir savlaicīga, saskaņota darbība, iesaistot arī pašvaldības un kopīgi meklējot efektīvākos risinājumus. Viņš piekrita E.Bērziņam, ka iedzīvotājam vai konkrētās pašvaldības viesim nav jājūt robeža, kur ir pašvaldības, kur dzelzceļa, kur valsts īpašums, - videi jābūt vienlīdz ērti pieejamai, sakoptai un drošai.

Abas puses uzsvēra labos piemērus, kur LDz sadarbība ar pašvaldību jau nesusi labumu visiem iedzīvotājiem, - Cēsis, Sigulda, Jelgava u.c. Vienlaikus LPS priekšsēdis arī atzina, ka visām iesaistītajām pusēm jābūt pragmatiskām un īpaši grūtākos ekonomiskajos apstākļos primāri jādomā par funkcionalitāti un drošību.

 

E.Bērziņš LPS vadītājam arī norādīja, ka Satiksmes ministrija (SM) patlaban strādā pie Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna izveides, uz kura pamata tiks slēgts daudzgadu līgums starp SM un LDz. Tam saskaņā ar ES direktīvu būtu jāatslogo dzelzceļa infrastruktūras maksa no izdevumiem, kuri patlaban LDz jāsedz, bet kuri nav attiecināmi uz pārvadājumu tiešajām izmaksām, - piemēram, uzraugošo institūciju darbība, slēgto līniju uzturēšana, kritiskās infrastruktūras objektu apsardze u.c. Šīs izmaksas būtu jālīdzfinansē valstij, tādējādi ļaujot infrastruktūras maksu padarīt konkurētspējīgāku, pārvadātāju izmaksas pievilcīgākas un tādējādi palielinot kravu pārvadājumu apjomu, kas dotu iespēju īstenot jaunus infrastruktūras uzlabojumu projektus, kuros ieinteresētas arī pašvaldības.

 

Ieva Kustova,
LDz Komunikācijas un starptautisko attiecību direkcija,
Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa,
Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja

Foto: Toms Kalnītis