Latvijas Pašvaldību savienība

Otrdien, 26.oktobrī, notika LPS Finanšu un ekonomikas jautājumu komitejas sēde.

Par koncepcijas projektu „Koncepcija par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem” un Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem” (dokumentu sagatavotājs: Labklājības ministrija) informēja Labklājības ministrijas Darba departamenta Darba tirgus politikas nodaļas vecākā referente Aina Kromāne. LM sagatavotajā koncepcijā piedāvāti trīs varianti minimālās algas noteikšanai: 1) minimālā alga netiek piesaistīta konkrētiem makroekonomiskajiem rādītājiem; 2) minimālā alga tiek noteikta un paaugstināta (samazināta) atbilstoši darba ražīguma izmaiņām kalendārajā gadā pirms gada, kurā apstiprina jauno minimālās algas apmēru; 3) sākot ar 2012.gadu minimālā alga tiek noteikta un paaugstināta tā, lai piecu gadu pārejas periodā tās neto apmērs sasniegtu 100% no CSP aprēķinātās iztikas minimuma patēriņa groza vidējās gada vērtības. Ministrija Ministru kabineta rīkojuma projektā „Par Koncepciju par minimālās mēneša darba algas noteikšanu turpmākajiem gadiem” iesaka atbalstīt 1.variantu. Savukārt komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Lielmežsaicināja LM iet uzreiz uz FM un MK tieši ar 3.variantu, jo „ekonomiku silda tikai nauda cilvēku kabatās”.

Iepriekš minētajā LM sagatavotajā rīkojuma projektā uzdots Finanšu ministrijai līdz 2011.gada 1.maijamsagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu par grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.541 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības uzskaites sistēmu”, nosakot pašvaldībām pienākumu sniegt datus par darba samaksu. Komitejas sēdē izvērtās diskusija, kāpēc pašvaldībām ir vēlreiz jāiesniedz dati par minimālo algu saņēmējiem, ja šie dati jau ir redzami pašvaldību iesniegtajā ikmēneša ziņojumā VID un VSAA.

Par koncepcijas projektu "Par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un valsts nodevu plānošanas, uzskaites un kontroles sistēmas pilnveidošanu" un Ministru kabineta rīkojuma projektu „Par koncepciju „Par valsts nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un valsts nodevu plānošanas, uzskaites un kontroles sistēmas pilnveidošanu”” (dokumentu sagatavotājs: Finanšu ministrija) informēja FM pārstāve. Viņa sacīja, ka šie dokumentu projekti ir saskaņošanas procesā. Koncepcijas mērķis ir identificēt problēmas, kas saistītas ar nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu, nodevu administrēšanu, nodevu ieņēmumu uzskaiti, kontroli, maksas pakalpojumu plānošanu un uzskaiti, un valsts budžeta maksājumu sistēmas pilnveidošanu, kā arī izstrādāt iespējamos problēmu risinājuma variantus. FM pārstāve uzsvēra, ka šī koncepcija attiecas tikai uz valsts nodevām, taču arī uz tām valsts nodevām, kuras iekasē pašvaldības un kuras paliek pašvaldību budžetos. Ņemot vērā, ka atsevišķas valsts nodevas iekasē arī pašvaldības, komiteja aicināja koncepcijā precīzi noteikt, ka dokumentā piedāvātie risinājumi attiecas tikai uz tām nodevām, kuras tiek iekasētas valsts budžetā, vai attiecīgās valsts nodevas noteikt kā pašvaldību nodevas. Tāda ir dzimtsarakstu aktu reģistrācijas, bāriņtiesu nodevas, nodeva par ziņu par deklarēto dzīvesvietu reģistrāciju u.c. Taču izrādījās, ka RAPLM savā atzinumā par šo koncepciju ir aicinājusi iekļaut koncepcijā arī pašvaldību un to iestāžu nodevu administrēšanas procesu. RAPLM Elektroniskās pārvaldes departamenta Elektronisko pakalpojumu plānošanas nodaļas vadītājs Gatis Ozols paskaidroja, ka ar to ir domāta nodevu administrēšanas procesa elektronizācija.

Par grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” (Likumprojekts pieņemts Saeimā 14.oktobrī) un par pārējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs izskatītajiem priekšlikumiem grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” informēja Sanita Šķiltere. 14.oktobrī pieņemtie grozījumi ar atpakaļejošu spēku no 01.01.2010. nosaka, ka ar nodokli neapliek vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju palīgēkas un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību garāžas un garāžu īpašnieku biedrību garāžas, to skaitā tās garāžas, kuras garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība un garāžu īpašnieku biedrība ir atsavinājusi par labu fiziskai personai un kuras ir reģistrētas zemesgrāmatā kā atsevišķs īpašums, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai; tāpat precizēts likuma 3.panta pirmās daļas 2.punkts, skaidri pasakot, ka samazinātās nodokļa likmes ir piemērojamas arī ārpus dzīvojamajām telpām esošajām nedzīvojamām telpām – garāžu telpām, autostāvvietu telpām, pagrabiem u.c. Tie, kuriem nekustamā īpašuma nodoklis par garāžu aprēķināts ar 1,5% likmi, var pašvaldībā pieprasīt pārrēķinu.

Komitejā izvērtās diskusija par Jūrmalas nesamērīgi augstajām kadastrālajām vērtībām un līdz ar to arī par nesamērīgi augsto nekustamā īpašuma nodokli. Aleksandrs Lielmežsatkārtoti izteica savu priekšlikumu noteikt nekustamā īpašuma nodokli kā pašvaldību nodokli, tad katra pašvaldība spētu nodrošināt taisnīgumu savā teritorijā, pati lemjot par NĪN likmēm. Jūrmalas pārstāvji aicināja vismaz izņemt NĪN no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, lai pašvaldības varētu dot iedzīvotājiem nodokļa atlaides.

Par RAPLM darbu pie informatīvā ziņojuma par valsts garantētā līdzfinansējuma nodrošināšanas iespējām valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu apdrošināšanai informēja RAPLM pārstāve Valda Smirnova.