7. decembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr.615/Lp12) pirms otrā un galīgā lasījuma. Minētais likumprojekts saistīts ar jauno tiesību institūtu – Apbūves tiesība, kas stāsies spēkā 2017. gada 1. janvārī un kas ir ietverts Civillikumā kā brīvprātīgu dalīto īpašumu aizstājošs tiesību institūts. Apbūves tiesība nozīmē tiesības celt uz svešas zemes (arī uz valsts un pašvaldības zemes) nedzīvojamas būves un inženierbūves.
Sākotnēji Tieslietu ministrijas izstrādātais likumprojekts paredzēja, ka nekustamā īpašuma nodokli par būvi, kas uzcelta uz svešas zemes uz apbūves tiesības pamata, maksās apbūves tiesīgais, tomēr, pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, Ministru kabinetā likumprojekts tika precizēts un Saeimā iesniegtais likumprojekts paredz, ka nekustamā īpašuma nodokli arī par uz apbūves tiesības pamata uzbūvēto būvi maksās zemes īpašnieks. Uz likumprojekta otro lasījumu bija iesniegti priekšlikumi, kas piedāvāja atgriezties pie sākotnējā likumprojekta piedāvājuma, proti, ka nekustamā īpašuma nodokli par uz apbūves tiesības pamata uzbūvēto būvi varētu maksāt apbūves tiesīgais.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēma lēmumu nemainīt iepriekš konceptuāli atbalstīto regulējumu, uzklausot arī LPS kategoriskos iebildumus. LPS padomniece Sanita Šķiltere norādīja, ka iesniegtajos priekšlikumos piedāvātais regulējums radīs vilinājumu, ka apbūves tiesību beigu posmā apbūves tiesīgais varētu izlemt nemaksāt nodokli. Apbūves tiesības būtiskā atšķirība no līdz šim spēkā esošā regulējuma ir tā, ka apbūves tiesības termiņa beigās uz šīs tiesības pamata uzbūvētā ēka automātiski kļūst par zemes īpašnieka īpašumu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piekrita LPS argumentācijai, ka piedāvātie grozījumi rada acīmredzamas iespējas izvairīties no nodokļa nomaksas. Kā alternatīvs variants tika rosināts likumā noteikt, ka apbūves tiesības beigās zemes īpašnieks ne tikai automātiski kļūst par ēkas īpašnieku, bet automātiski arī pārņem nekustamā īpašuma nodokļa parādus. Kā labākais variants, lai nepieļautu izvairīšanos no nodokļa nomaksas, tika atzīts likumprojekta sākotnējais regulējums: zemes īpašnieks – nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs par ēku, kas uzcelta uz apbūves tiesības pamata.
Saeimas plenārsēdē 15. decembrī, kurā bija predzēts šo jautājumu pieņemt, tas tika izņemts no dienas kārtības.
Jana Bunkus un Kristīne Kinča,
LPS padomnieces