28. aprīlī notika kārtējās Satiksmes ministrijas (SM) un Latvijas Pašvaldību sarunas (LPS). Lai sarunas noritētu pēc iespējas sekmīgāk, pirms tām notika trīs darba grupas sēdes.
Sadaļā Autoceļi puses vienojās, ka, lai atjaunotu valsts vietējos autoceļus, ik gadu ir nepieciešama Valsts autoceļu fonda finansējuma palielināšana. Mērķis ir katru gadu palielināt Valsts autoceļu fonda finansējumu un pakāpeniski sasniegt 80% no bāzes finansējuma. Lai likvidētu paredzēto finansējuma deficītu, programmas realizācijai jāparedz ilgtermiņa valsts aizņēmums, piemēram, no investīciju fondiem.
Tāpat SM un LPS vienojās, ka nākamgad paredzamais papildus piešķirtais finansējums no ieņēmumiem par akcīzes nodokli 25,6 miljonu eiro apmērā orientējams grants seguma autoceļu sakārtošanai. Pretēji Finanšu ministrijas uzstādījumam, abas puses uzskata, ka gaidāmais finanšu pieaugums iekļaujams Valsts autoceļu fonda budžeta bāzē.
Vēl puses vienojās, ka ir jāizdara grozījumi likumā “Par autoceļiem”, izslēdzot no likuma 12. panta ceturtajā daļā vārdus “ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi”. Valsts budžeta programmai “Valsts autoceļu fonds” piešķirto finansējumu no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem palielina šādā apmērā, līdz tiek sasniegts likuma “Par autoceļiem” 12. panta ceturtajā daļā noteiktais apmērs:
1) no 2018. gada par summu, kas nav mazāka par starpību starp valsts budžeta faktiskajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem un gadskārtējā valsts budžeta likumā plānotajiem ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ja faktiskie ieņēmumi attiecīgajā gadā pārsniedz plānotos ieņēmumus, par bāzes gadu pieņemot pēdējo gadu, par kuru zināmi akcīzes nodokļa par naftas produktiem faktiskie ieņēmumi;
2) papildus šī likuma pārejas noteikumu 21. punkta 1. apakšpunktā minētajam no 2020. gada par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā valsts budžeta programmai “Valsts autoceļu fonds” novirzīto valsts budžeta finansējumu, ja nominālā iekšzemes kopprodukta prognoze attiecīgajam gadam pieaug vismaz par 5%.”.
Sadaļā Sabiedriskais transports puses vienojās,
- ka sabiedriskā transporta ikgadējais bāzes finansējums pārvadājumu dotācijām ir nepietiekams, un ir nepieciešams pārskatīt dotāciju bāzes noteikšanas principus un kārtību;
- nepieciešams risināt finansējuma jautājums 6 miljonu eiro (ieskaitot dzelzceļu) apmērā zaudējumu segšanai par 2016. gadu;
- 2017. gadam kompensācijām sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un republikas pilsētu pašvaldībām prognozētie zaudējumi pārsniedz 13 miljoni eiro (ieskaitot dzelzceļu) un papildus iespējami izdevumi, ja tiks palielināta degvielas akcīzes nodokļa likme un tiks piemērots PVN pārvadājumiem ar braukšanas maksas atvieglojumiem.
LPS un SM vienojās par grozījumu atbalstīšanu Autopārvadājumu likumā tikai autoostu jomā. Savukārt attiecībā par likumprojekta sadaļu, kas regulē taksometru jomu un pasažieru komercpārvadājumus ar vieglajiem automobiļiem, ka arī taksometru pakalpojumu organizāciju, balstoties uz dalītās ekonomikas principiem, viedokļi atšķīrās, tādēļ puses vienojās, ka tiks organizēta atsevišķa sanāksme, piedaloties SM, LPS, Latvijas Lielo Pilsētu asociācijas (LLPA) un Rīgas domes pārstāvjiem.
Sanāksmes slēgtajā daļā: puses nevienojās, par noslēgto sabiedriskā transporta līgumus, kuru termiņš beidzas 2017. gada 31. decembrī, pagarināšanu.
Satiksmes ministrija uzskata, ka sabiedriskā transporta pakalpojuma līgumi nav pagarināmi un ir jārīko atsevišķs konkurss uz trim gadiem, jo, viņuprāt, Latvija Regulas Nr.1370/2007 nosacījumus jau ir pārņēmusi un to, ka koncesijas līgumos netika paredzēta iespēja pagarināt noslēgtos līgumus.
Savukārt pašvaldību pārstāvji uzskata, ka iecere organizēt sabiedriskā transporta pakalpojuma procedūru tikai uz trim gadiem nedos iespēju izvirzīt atbilstošas kvalitātes prasības autobusiem, jo tik īsā laikā pārvadātājiem nav iespējams kaut daļēji atgūt savus ieguldījumus. Turklāt iepirkuma konkursos iesaistītie pārvadātāji būs spiesti ieguldīt investīcijas aktīvos, lai izpildītu konkursa prasības, tā rezultātā tiem ievērojami pavājināsies izredzes konkurēt līdzvērtīgi nākamajā konkursā pēc 2021. gada.
Aino Salmiņš,
LPS padomnieks tehnisko problēmu jautājumos
