18. maijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ņemot vērā arī vienu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) lūgumu – svītrot normu, kas paredzēja, ka kadastrālajām vērtībām ir jābūt 85% apmērā no tirgus vērtībām.
LPS lūdza gan Ministru kabinetu, gan Saeimas Juridisko komisiju nevis tikai atlikt 71. panta otrajā daļā noteikto kadastrālo vērtību vidējo atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām vidēji 85 procentu apmērā (koeficients 0,85) spēkā stāšanos par diviem gadiem, bet gan svītrot šo normu. Šādu priekšlikumu bija iesniedzis arī Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.
Informācijai – šobrīd jau svītroto normu Tieslietu ministrija iesniedza Saeimā 11.11.2013.ar vēstuli Nr1-11/4219 kā priekšlikumu likumprojekta 2. lasījumam, to iepriekš neizdiskutējot pat Ministru kabinetā. Turklāt, lai arī tā tika pieņemta ar 2014. gada 30. oktobra likumu, tā ne vienu brīdi nav bijusi spēkā. Prakse ir pierādījusi, ka šādai normai ir vajadzīga ne tikai diskusija, bet arī pamatojums. LPS norādīja, ka obligāti būtu jāpamato šāda koeficienta lielums dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu objektiem.
Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta Pārejas noteikumu 40. punkts paredzēja: “40. Valsts Zemes dienests līdz 2017. gada 1. jūlijam pieprasa un pašvaldības līdz 2018. gada 31. martam sniedz informāciju par pirmreizējo ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gadu tām ēkām, kuras pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 1995. gada 13. septembra un kurām Kadastra informācijas sistēmā nav norādīts ēkas ekspluatācijā pieņemšanas gads."
LPS kategoriski iebilda pret šādu redakciju, motivējot, ka šāda informācija jau ir valsts institūciju rīcībā, jo pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas celtās ēkas ir jāieraksta Zemesgrāmatās kā jaunbūves vai kā jauna ēka. Zemesgrāmatas ierakstu “jaunbūve” groza uz “būve”/“ēka” tikai pēc tam, kad ir saņemts akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā. Savukārt no jauna uzbūvētas ēkas, kas iepriekš nav bijusi Zemesgrāmatā ierakstīta kā jaunbūve, ierakstīšanai Zemesgrāmatā arī obligāti ir iesniedzams ēkas ekspluatācijā pieņemšanas akts. Juridiskā komisija iesniedza kompromisa redakciju, kas tika arī atbalstīta plenārsēdē galīgajā lasījumā: “40. Valsts zemes dienests līdz 2017. gada 1. jūlijam pieprasa un Tiesu administrācija līdz 2017. gada 31. oktobrim sniedz informāciju par pirmreizējo ēkas ekspluatācijas pieņemšanas gadu tām ēkām, kuras pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 1995. gada 13. septembra un kurām Kadastra informācijas sistēmā nav norādīts gads, kad ēka pieņemta ekspluatācijā. Ja Tiesu administrācijai nav šādas informācijas, Valsts zemes dienests pieprasa un pašvaldības līdz 2018.gada 31.martam sniedz minēto informāciju.”
Juridiskās komisijas sēdē tās vadītājs Gaidis Bērziņš pauda pārliecību, ka valsts institūcijas ļaunprātīgi neizmantos normā ietverto atļauju – prasīt informāciju papildus pašvaldībām, bet rīkosies godprātīgi un pārskatīs visus valsts institūciju rīcībā esošos dokumentus.
Pārējie LPS izteiktie lūgumi netika atbalstīti:
- LPS lūdza novērst šobrīd konstatētās problēmas, kad informācija par vienu un to pašu objektu ir būtiski atšķirīga dažādās valsts informācijas sistēmās, kā arī konstatētos faktus, kad Valsts Zemes dienesta rīcībā ir dokumenti, kas pēc būtības pieprasa datu labošanu vai aktualizāciju kadastrā, bet praksē tas netiek veikts, kā arī ņemot vērā to, ka dati kadastrā tiešā mērā ietekmē kadastrālo vērtību;
- LPS lūdza noteikt, ka kadastrālo vērtību bāzes izmaiņu ierobežojumu, rosinot vismaz apsvērt iespēju noteikt, ka dzīvojamās apbūves nekustamo īpašumu objektiem Ministru kabineta apstiprinātās bāzes vērtības nedrīkstētu pārsniegt 10% no iepriekš apstiprinātajām.
Tā kā eksistē liels skaits daudzdzīvokļu ēku, kas uzceltas ilgi pirms Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, bet par kurām nav saglabājušās tehniskās inventarizācijas lietas un tādas nav izgatavotas arī vēlāk, tad Kadastrā nav informācijas ne par dzīvokļu skaitu ēkā, ne katra dzīvokļa platību, utt. Tā kā minētie dati ir nepieciešami kadastrālajā vērtēšanā, LPS lūdza likumprojektu papildināt ar jaunu normu šādā redakcijā: “No valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātā pirmreizējā kadastrālā uzmērīšana (tehniskā inventarizācija) daudzdzīvokļu ēkām, kas uzceltas pirms Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Valsts zemes dienests izstrādā atvieglotu un izmaksu ziņā lētāko šo ēku kadastrālās uzmērīšanas metodiku kā arī veic uzmērīšanu un datu reģistrāciju Kadastrā.”.
Vienlaikus Saeima pieņēma jaunu Pārejas noteikumu 41.punktu: “Valsts zemes dienests, aprēķinot prognozētās kadastrālās vērtības 2018. gadam un kadastrālās vērtības 2018.-2019. gadam, zemei, kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve (individuālā un daudzdzīvokļu) un kurai Kadastra informācijas sistēmā reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis- piemēro koeficientu 0,7.”
Jāuzver, ka ne visai zemei, kura atrodas dažāda veida kultūras pieminekļu teritorijā (piem., Rīgas vēsturiskais centrs – UNESCO kultūras mantojuma teritorija) Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēts minētais apgrūtinājums, jo tas reģistrēts tikai balstoties uz īpašnieku pieprasījumu. Tāpat jāuzsver, ka minētais kadastrālās vērtības samazinājums neattieksies uz lielāko daļu dzīvojamās apbūves zemēm, jo tās neatrodas kultūrvēsturiskajās teritorijās.
Valsts zemes dienests ir publiskojis teritorijas Rīgā un Jūrmalā uz kurām attiekšoties minētā norma, par pārējām kultūrvēsturiskajām teritorijām dati šobrīd nav publiskoti.
Rīgā:
http://kadastralavertiba.lv/wp-content/uploads/2017/05/KULT_VEST_DZIV_APB_RIGA2.pdf
Jūrmalā:
http://kadastralavertiba.lv/wp-content/uploads/2017/05/KULT_VEST_DZIV_APB_JURMALA2.pdf
Sanita Šķiltere,
LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos