22. novembrī Saeimas deputāti, neskatoties uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un valdībā lemto, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, atbalstīja priekšlikumu publiskot atalgojumu vēl plašāk nekā līdz šim.
Jau šobrīd atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam valsts un pašvaldības savās mājaslapās publisko un nepieciešamības gadījumos aktualizē atlīdzības noteikšanas kritērijus un kārtību, darba samaksas sadalījumu pa amatu grupām, norādot amata nosaukumu, attiecīgo amatu skaitu un amatu ieņemošajām amatpersonām (darbiniekiem) noteikto mēnešalgu diapazonu, un izrietošo vidējo algu konkrētajā amatu grupā. Turklāt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts un pašvaldību institūcijas savās mājaslapās katru mēnesi publisko valsts amatpersonu atalgojumu. Šobrīd nav obligāti publiskot visu darbinieku atalgojumu, minot vārdu un uzvārdu, tomēr ir pašvaldības, kuras to dara jau tagad.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā tiek paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra par visām amatpersonām un arī par visiem darbiniekiem, tajā skaitā arī fiziskā darba veicējiem, publiskojams aprēķinātais atalgojums un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu. Šī informācija būs jāuzglabā mājaslapā ne mazāk kā astoņus gadus. Šādu datu apstrāde radīs arī papildu administratīvo slogu.
Valsts prezidents šāgada vasarā atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kuros jau bija ietverta minētā norma. Lūgumu atdot likumu otrreizējai caurlūkošanai izteica arī Datu valsts inspekcija un Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācija, norādot uz vairākiem iespējamiem datu aizsardzības normatīvā regulējuma pārkāpumiem. Turklāt 2018. gada 25. maijā spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas atalgojuma publiskošanas principiem jāpiemēro tā, lai dati tiktu apstrādāti tādā apjomā, ka sabiedrībai būtu skaidrs izlietojuma mērķis, nevis personu identificējošie dati.
Apspriežot minēto jautājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Saeimas Juridiskais birojs iepazīstināja arī ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi un praksi. Apkopotie dati liecina, ka netiek automātiski publiskots visu amatpersonu atalgojums un konkrētās amatpersonas. Pēc publicējamā datu apjoma Latvija ir pirmrindniece, jo jau pašlaik mūsu valstī publicējamais datu apjoms ir lielāks nekā vairumā ES valstu (to apliecina Eiropas Parlamentārās pētniecības un dokumentācijas centra (ECPRD) sniegtās ziņas attiecībā uz informācijas atklātumu Eiropas valstīs par atalgojumu publiskajā pārvaldē).
Būtiskākais: nav atbalstāma prakse, ka šāds jautājums tiek virzīts un atbalstīts steidzamības kārtā budžeta paketē divos lasījumos. Tātad atkārtoti tiek atbalstīts gandrīz tāds pats regulējums, kādu Valsts prezidents nodeva atpakaļ Saeimai izvērtēšanai.
LPS vienmēr ir atbalstījusi labas pārvaldības principus un pārdomātu budžeta līdzekļu izlietojumu pašvaldībās.
Plašāka informācija:
Vineta Reitere,
Latvijas Pašvaldību savienības
padomniece juridiskajos jautājumos
Tālrunis: +371 67508537
E-pasts: vineta.reitere@lps.lv